Teātris, lugas, izrādes | United Intimacy

Scenogrāfs Vilkārsis debitēs režijā ar iestudējumu «Vienādas asinis», kas tapis pēc Rūdolfa Blaumaņa stāsta «Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja» motīviem. Jauniestudējuma pirmizrāde paredzēta 20.septembrī.

Savukārt, Braslam sadarbojoties ar Gundaru, taps izrāde «Lattia». Iestudējumā figurēs latviešu kora mūzikas pamatlicējs Jānis Cimze, kuram šogad svinama 200.jubileja. Taču luga nebūs tikai par Cimzi – lugas centrā gan būs vietējais krodzinieks – pēc mūsdienu priekšstatiem, turīgs biznesmenis, kurš mīl investēt apkārtējo iedzīvotāju kultūras dzīves veicināšanā, un viņa meita, kam ir divi precinieki un kas it kā gaida bērnu. Cimzem šajā lugā būs 28 gadi, un viņš tikko būs atgriezies Latvijā pēc mācīšanās Vācijā.

Kā pastāstīja Brasla, Gundars ir uzrakstījis režisoram grūtu materiālu, izstrādājis interesantus raksturus, turklāt izrādē darbosies teātrim nepateicīgs aktieru ansamblis – 11 vīrieši un viena sieviete. «Žanriski to varētu nosaukt par teiku, kas tiek parādīta caur psiholoģiskā reālisma teātra pozīcijām,» norādīja režisors. Iestudējuma pirmizrāde gaidāma februāra sākumā.

Trešā Gundara luga – «Ballīte» -Valmieras teātrī būs skatāma decembrī, un tā tapusi pēc režisora un scenogrāfa Suhanova ieceres. Režisors norādīja, ka darbs pie lugas dramaturgam ir ārkārtīgi liels izaicinājums, jo «Ballīte» būs luga bez vārdiem. Tās gaitā trijos cēlienos 14 cilvēki jeb septiņi pāri izdzīvos Latvijas vēsturi teju 100 gadus ilgā periodā. Viņi atradīsies svinībās, vēsturiskos notikumos, taču esot nevis to centrā, bet perifērijā. Tā kā luga būs bez vārdiem, liels darbs tiks ieguldīts gan raksturu izstrādāšanā, gan mūzikas piemeklēšanā. Suhanovs pastāstīja, ka viņš ar šo izrādi sāk pakāpenisku gatavošanos Latvijas simtgadei.

Kā piebilda Sniedze, Valmieras teātrī šosezon nebūs tradicionālo Ziemassvētku koncertu, un minētā izrāde šo nišu aizpildīs.

Suhanovs šajā sezonā strādās pie vēl vienas latviešu autora lugas, iestudējot Annas Brigaderes «Maiju un Paiju».

Šajās dienās turpināsies arī vairāku pagājušās sezonas nogalē sāktu lugu mēģinājumi. Felikss Deičs strādās pie Džona Marela lugas «Atmiņas» – tā veltīta izcilās aktrises Sāras Bernāras dzīves pēdējai vasarai. Lomās būs Dace Eversa, kam tā ir 60 gadu jubilejas loma, un Tālivaldis Lasmanis. Bet Mārtiņš Eihe mūsdienīgi un asi iestudēs Viljama Šekspīra «Romeo un Džuljetu» ar Rihardu Jakovelu un Rūtu Dišleri titullomās. Viesturs Meikšāns uzvedīs Latvijā vēl mazpazīstamā mūsdienu klasiķa Mariusa fon Maienburga lugu «Apjukums». Sezonas otrajā pusē būs pirmizrādes arī režisoriem Elmāram Seņkovam, Mihailam Gruzdovam, Jānim Znotiņam un Inesei Mičulei.

Kopā šosezon trijos spēles laukumos tiks rādītas piecas pagājušajā sezonā tapušas izrādes un divi skatītāju iemīļoti agrākie iestudējumi. Savukārt jaunās sezonas darba plānā teātrī paredzētas 11 pirmizrādes, nozīmīga daļa no tām būs latviešu oriģināldramaturģija un klasika.

2014./2015.gada sezonā teātra kolektīvā jauni aktieri netiks uzņemti, taču atsevišķas lomas spēlēs Jānis Jarāns, Anta Aizupe, Sanita Pušpure, Alise Polačenko un Mārtiņš Upenieks.

Sniedze arī pastāstīja, ka šajā vasarā lielas pārmaiņas ir piedzīvojusi Valmieras teātra Lielā zāle, kurai nomainīta skatuves grīda. Astoņpadsmit gadu laikā, kopš šī skatuve tika nodota lietošanā, nekādi būtiski uzlabojumi nebija veikti. Tagad to ir izdevies izdarīt. Pārmaiņas notikušas arī skatuves portālā – iztaisnots proscēnijs, kas vēl vairāk pietuvinās aktierus skatītājiem un ļaus izjust lielāku tuvplānu. Remonts veikts arī daļai teātra kases zonas, kur līdz šim ēkas celšanas nepilnību rezultātā bija nedroši uzturēties. Tāpat vasarā paplašinātas administrācijas daļas iekštelpas, kā arī izremontēta kases daļa.

Savukārt, atskatoties uz iepriekšējo sezonu, Sniedze norādīja, ka teātra skatītāju skaits ir stabils, kaut arī maijā un jūnijā teātrim gājis grūtāk. 2013./2014.gada sezonā Valmieras Drāmas teātra izrādes noskatījušies vairāk nekā 50 000 skatītāju. Kopā ar izbraukuma izrādēm nospēlētas 328 izrādes, kas ir par sešām vairāk nekā iepriekšējā sezonā.

Izrādē piedalīsies lielākā daļa Latvijas Leļļu teātra latviešu trupas aktieru, kuri izrādes tēlus iedzīvinās gan aktieru, gan arī leļļu veidolā.

Izrādi “Pepija Garzeķe” veidojis režisors Valdis Pavlovskis, kurš teātrī jau veidojis pusaudžu un jauniešu auditorijai veltītu izrādi “Nāc pie puikām”. Izrādē izmantota poļu komponista Pjotra Klimeka rakstīta mūzika, ko izrādēs dzīvajā izpildījumā spēlēs speciāli šim projektam radīta rokgrupa bungu, solo ģitāras, ritma ģitāras un basģitāras sastāvā.

Jaunā izrāde ir paredzēta skolas vecuma bērniem un jauniešiem. Līdz septiņu gadu vecumam bērniem izrādi nav ieteicams apmeklēt, jo dzīvās rokmūzikas izpildījums mazo bērnu austiņām var nepatikt.

Slavenās zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes stāstu par Pepiju Garzeķi režisors pirms kāda laika pārlasījis, atrodot tajā interesantas lietas, kuras kādreiz netika pamanītas. Režisors izvēlējies Pepiju interpretēt nevis kā bērnu, bet gan kā pusaugu meiteni – ideālo draugu, kas dzimst Tomija un Annikas fantāzijā. Lasot grāmatu “Pepija Garzeķe”, parādās bērnu vientulība un tas, ka bērni melo un fantazē.

“Tīņi melo un fantazē, taču ir jāprot atšķirt un ir jāzina, kur ir robeža, kad fantāzija pārtop melos. Pieaugušajiem bērnu fantāziju vajag novirzīt pareizajā virzienā,” sacīja Pavlovskis, norādot, ka jaunā izrāde parāda arī to, ka bērni tomēr nedrīkst pazaudēt savu bērnišķību.

Jauniešiem un skolas vecuma bērniem izrādes Latvijas teātros tiek iestudētas ļoti maz, radot pārrāvumu jaunā skatītāja kultūras attīstībā starp to brīdi, kad viņu uz izrādi ved vecāki, un to, kad jaunietim pašam jāpieņem lēmums doties uz teātri. Tieši tādēļ Latvijas Leļļu teātris iestudē un skatītājiem demonstrē iestudējumus šai vecuma grupai, lai personības veidošanās procesā netrūktu mākslas pieredzes iespējas arī teātrī.

Pavlovskis atklāja, ka izrādē skanēs astoņas dziesmas. Izrādei vajadzīgā rokgrupa tapusi no paša Leļļu teātra darbiniekiem, jo, kā izrādījās, teātrī strādā darbinieki, kuriem ne tikai patīk mūzika, bet kuri arī paši spēlē kādu mūzikas instrumentu. Mūziķi izrādē būs iejutušies sikspārņu tēlos, un tos atveidos aktieris un ģitārists Anrijs Sirmais, soloģitārists Normunds Zālamans, basģitārists Andris Rūdis un bundzinieks Normans Bārbals.

Muzikālās prasmes jaunizveidotā muzikālā apvienība, kā arī aktieri dziesmu izpildījumam apguva pie grupas “Laime pilnīga” vadītāja Ervīna Ramiņa, taču arī mūzikas komponists, kurš vairākkārt bija ieradies Latvijā, lai sekotu līdzi izrādes tapšanai, neliedza savus padomus, stāstīja Pavlovskis.

Pepijas loma izrādē uzticēta aktrisei Baibai Geķei, kuru jau vairākkārt pamanījusi “Spēlmaņu nakts” žūrija. Pārējās lomās iejutīsies Edgars Kaufelds, Evita Klimavičiusa, Santa Didžus, Artūrs Putniņš, Dana Lāce, Daumants Švampe, Miķelis Žideļūns, Valdis Vanags un Lienīte Osipova.

Jaunās izrādes “Pepijas Garzeķe” tērpu un leļļu māksliniece ir Ilze Vītoliņa, dinamisko skatuves scenogrāfiju veidojusi Anita Znutiņa-Šēve, videografikas radījis Rihards Šešo un Miķelis Urtāns, bet skatuves kustības un dejas iestudējusi Lilija Lipora. Zviedru rakstnieces stāstu par Pepiju dramatizējis Stefans Jētestams.

Muzikālās izrādes pirmizrāde Latvijas Leļļu teātrī notiks 21.novembrī plkst.11. Biļetes iepriekšpārdošanā uz izrādi var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, internetā un Latvijas Leļļu teātra kasē.

Absolūtos skaitļos visvairāk skatītāju 2011./2012.gadā pulcējis Dailes teātris ‒ 212 813, kas arī nospēlējis visvairāk izrāžu ‒ 515. Skatītāju skaits Dailes teātrī pagājušosezon pieaudzis par 20,7 tūkstošiem jeb 10%. Teātra zāles bijušas piepildītas vidēji par 90%, informēja teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

Apmeklētāju un izrāžu skaita ziņā Dailes teātrim uz papēžiem min Nacionālais teātris, ko pagājušajā sezonā apmeklējuši 199 394 skatītāji jeb par 12% vairāk nekā gadu iepriekš. Nacionālajā teātrī sezonas laikā nospēlēta 481 izrāde, vidējais zāļu piepildījums ‒ 80,15%, pastāstīja teātra pārstāve Līga Rimšēvica.

Pilnākās zāles pagājušajā sezonā bijušas Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) un Valmieras Drāmas teātrī (VDT) ‒ tur izrādēs bija aizpildīti vidēji 92,2% vietu. Saskaņā ar JRT pārstāves Dagnijas Grīnfeldes sniegto informāciju JRT pagājušosezon nospēlētas kopumā 499 izrādes, kuras apmeklējuši 104 987 skatītāji. Tas gan ir mazliet mazāk nekā sezonu iepriekš, kad JRT 455 izrādes noskatījās 107 349 skatītāji. Arī VDT apmeklētāju skaits samazinājies no 59 459 līdz 50 720, kopumā nospēlētas 325 izrādes, informēja teātra pārstāve Zane Peļņika.

Nesen rekonstruētais Rīgas Krievu teātris, kas 2011./2012.gada sezonu jau pilnībā aizvadīja savās vēsturiskajās telpās, piedzīvojis vislielāko apmeklētāju skaita pieaugumu ‒ par 20%, savukārt nospēlēto izrāžu skaits pieaudzis par 19%. Rīgas Krievu teātri kopumā apmeklējuši 99 420 skatītāju, spēlētas 304 izrādes. Vidējais zāles piepildījums bija 82% (Lielajā zālē ‒ 68%, Mazajā zālē ‒ 96%), pavēstīja teātra pārstāve Inga Aizbalte.

Apmeklētāju skaitu par apmēram 5% pagājušajā sezonā piedzīvojis arī Daugavpils teātris: ja 2010./2011.gada sezonā tajā izrādes apmeklēja 20 495 skatītāji, tad pērn ‒ jau 21 413. Pieaudzis izrāžu skaits ‒ no 136 līdz 159, un arī zāles kļuvušas mazliet pilnākas ‒ no 64,4% līdz 67,3%, norādīja teātra pārstāvis Jānis Krūtkrāmelis.

Liepājas teātris pagājušajā sezonā 212 izrādēs pulcējis 68 567 skatītājus, kas ir par 14% vairāk nekā sezonu iepriekš un teju divreiz vairāk nekā 2004./2005.gada sezonā, kad teātra padome pieņēma lēmumu par jauna aktieru kursa mācībām Klaipēdas universitātē, kura absolventi tagad papildinājuši teātra aktieru rindas, pastāstīja teātra pārstāve Zanda Borga.

Biežāk spēlētās izrādes Dailes teātrī pagājušajā sezonā bija «Marlēna» un «Primadonnas» Lielajā zālē, kas spēlētas 36 reizes, «Pasaka par vērdiņu» Mazajā zālē (20 reizes) un «Pirmā grēka līcis» Kamerzālē (43 reizes). Vidējā biļešu cena bija 6,7 lati.

Nacionālajā teātrī populārākās izrādes bijušas «Latgola.lv» Lielajā zālē (spēlēta 35 reizes), «Lūgšana resnajai tantei» Jaunajā zālē (24 reizes) un «Mīli manu sievu» Aktieru zālē (20 reizes). Vidējā biļetes cena ‒ 6,65 lati.

JRT populārākās izrādes ‒ Lielajā zālē «Oblomovs» (36 izrādes), Mazajā zālē – «Skolotājs Jāps un klase» (34 izrādes), bet Talsu ielā – «Vigīlija. Sapnis par nomodu» (30 izrādes).

Rīgas Krievu teātrī vispopulārākā izrāde bijusi «Tango ar Stroku», kas nospēlēta 13 reižu ar 99,85% zāles piepildījumu. Savukārt Mazajā zālē izrāde «Ziema» spēlēta 17 reižu (vidējais piepildījums 98,5%). Vidējā biļešu cena Lielajā zālē ‒ 8,50 latu (pensionāriem, studentiem un skolēniem ar atlaidi – seši lati), bet Mazajā zālē ‒ deviņi lati (pensionāriem, studentiem un skolēniem ‒ 6,30 latu).

VDT pagājušās sezonas populārākā izrāde Lielajā zālē bija «Advents Silmačos» (spēlēta 15 reižu), Apaļajā zālē ‒ «Acālija» (25 reizes), Mazajā zālē ‒ «Bezkaunīgie veči» (26 reizes), bet uz Lielās zāles skatuves ‒ «Orfejs pazemē» (21 reizi). Biļešu cenas VDT svārstās no divarpus latiem uz bērnu izrādēm līdz deviņiem latiem.

Liepājas teātrī, kurā patlaban ir tikai viens spēles laukums ‒ Lielā zāle ‒, populārākās izrādes pēc ieņēmumiem bijušas «Vestsaidas stāsts» un «Pūt, vējiņi», vidējā biļešu cena – 5,15 latu. Savukārt Daugavpils teātrī lielāko skatītāju atsaucību izpelnījušās izrādes «Tartifs» Lielajā zālē un «Oskars un rozā dāma» uz Apaļās skatuves. Biļetes uz izrādēm Daugavpils teātrī maksāja vidēji četrus latus.

Tā ir valsts vaina!

2006. gadā tika pieņemts lēmums papildināt Liepājas teātra trupas dalībnieku skaitu, apmācot 16 jauniešus aktieru profesijai, Klaipēdas Universitātē. Šo iespēju izmantoja gandrīz visi jaunie Liepājas teātra aktieri… Tagad, strādājot teātrī, jaunie censoņi atrodas teju pie sasistas siles, jo sapratuši ka toreiz mācīties gribēšanas karstumā paņemtos kredītus (gan mācību, gan studējošo) nav iespēju atdot bankai.

“Mēs uzskatām, ka šī ir valsts problēma, jo, kad tos deva, kad ieviesa, tad tika solīts, ka pastāvēs iespēja tos arī dzēst,” intervijā TV Kurzemei izsakās Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Šīs sezonas sākumā jaunie aktieri teātrī saņēma minimālo algu. Kopš šā gada janvāra aktieru atalgojums ir 280 latu pirms nodokļu nomaksas plus atsevišķi honorāri par nospēlētajām izrādēm – aptuveni 30 – 40 latu apmērā pirms nodokļa nomaksas.

Studiju kredīta segšanai – 95 lati mēnesī!

“Ir bezcerība… Un ir doma par došanos kaut kur citur. Mūsu personīgā bilance paliek negatīva, kad mēs samaksājam visus rēķinus, īri, kredītu…” savu nākotni televīzijai “TV Kurzeme” iezīmē jaunā aktrise Madara Melne.

Liepājas pašvaldībai papildu līdzekļu aktieru algām nav. Arī teātris neko papildus nopelnīt nevar, jo tādā gadījumā nāktos pacelt biļešu cenas, kas rada risku zaudēt skatītājus!

Lūgums palīdzēt jau iesniegts!

Teātra direktors jau divas reizes lūdza palīdzības atbalstu Kultūras ministrijai, ierosinot atlikt kredīta atdošanas termiņu, taču saņēmis atteikumu.

“Mana vizīte pie kultūras ministra sagrāva visu tādu pozitīvo attieksmi pret valsti! Pat nepiedāvāja nekādu risinājumu, nekādu alternatīvu…” televīzijai “TV Kurzeme” sašutis stāsta teātra direktors.

Atlūgumu pagaidām neviens no jaunajiem aktieriem nav iesniedzis, taču sarunas par to bijušas. Ja aizietu jaunie aktieri – tas sagrautu repertuāra un jauniestudējumu plānu. Tagad visi nepacietībā gaida atbildi uz Ministru prezidentam un Valsts prezidentam nule nosūtīto vēstuli.

«Latvijas Jaunatnes teātra atjaunošana ir liels radošais un profesionālais izaicinājums, taču tas ir absolūti nepieciešams, jo gandrīz ceturtdaļgadsimtu Latvijas jaunatne un bērni teātra jomā ir bijuši bāreņu statusā – viņiem domātās izrādes lielākoties tapa pēc «pārpalikuma» principa, nevis mērķtiecīgi veidojot jaunatnes kultūrpolitiku,» par ieceri atjaunot Jaunatnes teātri teic tā mākslinieciskais vadītājs un režisors Ivars Lūsis.

Pirmais iestudējums, ar ko savus skatītājus uzrunās Jaunatnes teātris, ir daudzām paaudzēm labi zināmais stāsts par sunīti Pifu un viņa draugiem. Pirmizrāde notiks 2015.gada 3.janvārī pl.13.00 koncertzālē «Rīga», kas turpmāk būs Latvijas Jaunatnes teātra mājvieta. Šajā izrādē redzēsim Lailu Kirmušku, Jūliju Ļahu, Jāni Kirmušku, Pēteri Šogolovu, Edgaru Liporu un Jāni Mūrnieku, bet jaunus aranžējumus leģendārajām Jāņa Petera un Ivara Vīgnera dziesmām veido komponists Kristaps Krievkalns. Biļetes uz pirmizrādi jau ir nopērkamas «Biļešu paradīzē».

«Esmu priecīgs un pagodināts, ka jau savas atjaunošanas pirmajā sezonā koncertzāle «Rīga» un tās skatuve kļūs par mājvietu arī Latvijas Jaunatnes teātrim, kas nu varēs ne tikai plānot savu darbību ilgtermiņā, bet arī strādāt profesionālā vidē, izmantojot visas mūsu skatuves priekšrocības», stāsta koncertzāles «Rīga» atjaunotājs un vadītājs Juris Millers.

Atjaunotais Latvijas Jaunatnes teātris tiek veidots kā projektu teātris, kas ļaus iestudējumiem piesaistīt dažādu Latvijas teātru spilgtākos aktierus un režisorus, bet skatītājiem piedāvāt daudzpusīgu repertuāru – muzikālās izrādes «Un atkal Pifs» pirmizrādei sekos muzikālā izrāde «Žanna d’Arka», bet nākamajā sezonā iecerēti iestudējumi «Starp mums, meitenēm, runājot», «Suns un kaķe», kā arī citas izrādes. «Janvāra sākumā tiks izsludināts arī oriģināldramaturģijas konkurss, kurā aicināsim Latvijas dramaturgus iesūtīt savus bērnu un jauniešu dramaturģijas darbus, jo Latvijas Jaunatnes teātra mērķis ir ne tikai iestudēt labi zināmos bērnu dramaturģijas klasikas darbus, bet arī veicināt mūsdienu dramaturģijas attīstību,» piebilst Ivars Lūsis.

Teātra galvenā vieta un notikumu centrs ir skatuve, uz kuras izrādes laikā atrodas ne tikai aktieri, bet arī izrāžu vadītājs, suflieris un skatuves strādnieki. Izrāžu vadītājs kontrolē, lai aktieri laikus ierastos uz savām ainām izrādes laikā. Ar speciālu mikrofonu aktieri tiek saukti uz mēģinājumiem, kā arī tiek informēti diriģenti, skaņotāji un gaismotāji par izrādes sākumu.

Liepājas teātrī skatuve ir 12 m plata, 15 m dziļa un 18 m augsta. Aiz parterā sēdošo skatītāju mugurām atrodas divas mazas, bet ļoti nozīmīgas telpas. Skaņu studija, no kuras tiek atskaņoti izrādē esošie skaņas efekti. No šīs telpas tiek regulēts skaļums gan aktieru mikrofoniem, gan fonogrammām. Arī tehniskajiem darbiniekiem tiek iedots izrādes scenārijs, kuram jāseko līdzi mēģinājumos un izrādēs.

Arī gaismas izrādes laikā ir neatņemama sastāvdaļa! Liepājas teātra gaismas pults ir ražota Lielbritānijā un ir daudzfunkcionāla. Ar šāda veida gaismas pultīm tiek strādāts visā pasaulē, kā rokkoncertos, tā arī operās. Ar šīs pults palīdzību tiek regulēti prožektori, mainītas gaismu krāsas un izcelti atsevišķi elementi. Izrāžu gaismas tiek sarakstītas speciālos diskos, lai arī pēc pieciem gadiem izrādē gaisma būtu tik pat spoža un izteiksmīga kā pirmizrādē.

Skatītāju foajē ir atstāts tādā pašā izskatā un tādās pašās krāsās, kādas tās bija pirms 94 gadiem, kad šo teātra ēku atklāja. Tāpat kā citos Latvijas teātros, arī Liepājas teātrī sienas rotā aktieru foto un spilgtākie brīži no izrādēm. „Kolēģi, kas atbrauc no citiem teātriem, saka, ka šeit ir šī teātra aura,” lepojas bijusī Liepājas teātra aktrise Aina Karele.

Grimētavā katrai aktrisei ir savs skapītis ar spoguļiem, kur vēl iespējams veikt pēdējos uzlabojumus pirms iziešanas uz skatuves. Pirms tam aktieri iziet caur frizētavu, kur tiek pie pamatgrima un parūkas.

Teātrī aizkulises ir sadalītas pusēs – labā puse, kurā vairāk uzturas aktieri, un kreisā puse, kur atrodas grimētavas aktrisēm. Katrā no pusēm atrodas trīs grimētavas, kurās savukārt ir sešas vietas, kur pucēties. Ģērbēja sagatavo drēbes, kuras nepieciešamas konkrētajai izrādei, un atstāj tās aktieriem. Parūkas un kostīmi tiek šūti teātra darbnīcā, un papildus nepieciešamās lietas tiek nopirktas veikalos. Tās tiek ļoti rūpīgi uzglabātas, lai kalpotu ilgi un ātri nenolietotos.

Teātra jumta telpās atrodas darbnīcas, kur mākslinieces apglezno izrādēm nepieciešamās dekorācijas. Tās tiek veidotas pēc iepriekš izveidota maketa, kur katrs dekorācijas elements ir izgatavots divdesmit reizes mazāks nekā reālajā izmērā. Telpas ir ar stikla griestiem un ļoti gaišas. Tās izveidotas speciāli, lai veicinātu krāsas žūšanu.

Meitenes var nebaidīties nākt un apmeklēt Liepājas teātri, jo klīst leģenda par Balto dāmu, kura vienmēr ir nomodā par teātra apmeklētājām. Tā ir meitene, kura nelaimīgas mīlestības dēļ raudājusi uz kāda akmens teātra ielā. Tā kā šo akmeni nav bijis iespējams pārvietot, to iemūrēja teātra sienās, bet pati meitene devās uz kanāla pusi.

Bet kopš tā brīža, īpaši vējainās naktīs, kāds balts tēls regulāri klīst pa teātra telpām. Pēc vecās ēkas nojaukšanas tas pārnācis uz jauno, un nu vairāk nekā 100 gadus šeit sargā jaunu meiteņu godu, biedēdams teātra donžuānus. Ja vien vēlaties apskatīt Liepājas Teātra viesmīlīgās telpas savām acīm, ir iespēja pieteikties ekskursijām grupās!