Nacionālajā teātrī gaidāma pirmizrāde iestudējumam ‘Perfektā teikuma nāve’

Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē 9. oktobrī gaidāma pirmizrāde Reina Rauda drāmai “Perfektā teikuma nāve” Valtera Sīļa režijā.

Kā vēsta iestudējuma veidotāji, igauņu rakstnieka darbs veltīts laikam, kas arī Latvijā bija īpašs – Trešās atmodas gadiem 80. gadu beigās, kad “Padomju Savienība juka pa vīlēm, parādījās iespēja brīvi domāt un brīvi rīkoties, cilvēki dzīvoja eiforijā metru virs zemes, jo ik pa laikam viņi tika pulcēti manifestācijās, stāvēja plecu pie pleca un beidzot sajutās drosmīgi. Tomēr joprojām bija modras acis pelēkās civildrēbēs, kas brīvības tīkotājiem rūpīgi sekoja līdzi.”

“Šis stāsts par šo laiku savedīs kopā divus jaunus cilvēkus – igauņu meiteni Mārju un krievu puisi Aleksu – un arī izšķirs. Bet – viņi būs uzzinājuši, kāds ir perfektākais teikums pasaulē,” šadi izrādi piesaka tās veidotāji.

Dramatizējuma autore un Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Ieva Struka par iestudējumu stāsta: “Pandēmijas ēnā klusāk, nekā domāts, pagāja barikāžu trīsdesmitgade janvārī, tikpat klusi – 30 gadi kopš augusta puča, kad sabruka PSRS un Baltijas valstis atguva savu neatkarību de facto. Par to, kā šie un citi lielie notikumi ietekmēja jauniešu dzīves četros vētrainos gados, igauņu rakstnieks Reins Rauds ir sarakstījis romānu “Perfektā teikuma nāve”, bet Valters Sīlis – iestudējis izrādi.

Izrāde ir adresēta divu grupu un divu paaudžu skatītājiem: Pirmajiem, kas to visu piedzīvoja un kurus izrāde aizvedīs atpakaļ viņu jaunībā, lai varētu māt ar galvu un teikt – jā, nu, tā tas patiešām bija, redz, kā mēs pratām izdarīt pareizās izvēles un atgūt brīvību. Bet otrā auditorija ir šodienas jaunieši, lai viņi uz teātra skatuves ieraudzītu, ka politika – tie esam mēs. Pat valsts iekārtas maiņa ir atkarīga no mums. Vecā sistēma sabrūkot paguva “sačakarēt” daža laba cilvēka dzīvi un pirmo mīlestību.

Dramatizējumu veidojot, pēc režisora lūguma, centāmies precīzi iejusties autora intonācijā un viegli ironiskajā skatījumā uz savu un savu draugu jaunības piedzīvojumiem. Un tomēr ne velti šo revolūciju sauc par dziedošo – tas ir laiks, kad visi kļuva par māksliniekiem, jo pārvietojās dažus centimetrus virs zemes, plecu pie pleca gāja, darbojās, domāja un, protams, dziedāja, jo apzinājās, ka šeit un tagad top lielā vēsture. Un tapa jau arī.”

Lomās: Juris Hiršs, Kaspars Aniņš, Madara Reijere, Matīss Budovskis vai Raimonds Celms, Igors Šelegovskis, Egils Melbārdis, Kārlis Reijers, Evija krūze, Jānis Kronis u.c.

Izrādes režisors ir Valters Sīlis, radošajā komandā darbojās scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu mākliniece Ieva Kauliņa, dramaturģe Ieva Struka, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris

Piektdien «Latvijas Arhitektūras gada balvas 2017» starptautiskā žūrija Lielo arhitektūras gada balvu, ko simbolizē zelta ananass, piešķīra Šaoliņas lidojošu mūku teātrim un tā autoriem – Austrim Mailītim, Valteram Murānam, Intam Menģelim, Kārlim Melzobam, Dinai Suhanovai, Andrai Odumānei un Jekaterinai Olonkinai.

Pamatojot savu lēmumu, starptautiskā žūrija uzsvēra, ka «lai gan projektu nebija iespējams novērtēt klātienē, tas ir iedvesmojošs mākslas, arhitektūras un ainavu projekts, kas darbojas pāri robežām un valstīm, savienojot dažādas kultūras, tradīcijas un tehnoloģijas skaistā pasakā, ko radījuši vizionāri prāti.»

Starptautiskajā žūrijā šogad darbojās Igaunijas arhitekte Mārja Kaska, Lietuvas arhitekts Tomass Grunskis, Japānas arhitekts Jošiharu Cukamoto un Dānijas arhitekts Jakobs Kureks, kuri pieņēma gala lēmumu, izvērtējot nacionālās žūrijas izvēlētos 18 nominantus.

Latvijas Arhitektūras gada balvas – sudraba ananasi – šogad tika piešķirti diviem objektiem.

Gada balvu saņēma «Restaurācijas» kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA «Konvents» (Pēteris Blūms, Oto Ozols, Līga Ganiņa, Līva Garkāje). «Šis ir ievērojams piemērs kā cienīt vietējo vēsturi, kultūru un vietas identitāti, parādot atdevi un centību profesijai un sabiedrībai. Tas ir ceļojums cauri vērtību atklāšanai zem ēkas vēstures slāņiem, ko saglabā, strādājot rūpīgi un ar godīgu attieksmi,» laureātu raksturoja starptautiskās žūrijas locekļi.

Otrs gada balvas un sudraba ananasa laureāts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā», kas tika iesniegta «Interjeru» kategorijā, un tās autori «GAISS», «Associates, Partners et Sons» un Latvijas Nacionālā bibliotēka. «Perfekts arhitekta, grafiskā dizainera un kuratora sadarbības piemērs, kurā vērojama drukātās grāmatas kultūras vērtība un stāsta pieredze. Veids kā tika pastiprināta izstādes ideja, pretojoties telpas radītajām grūtībām, radīja mikroarhitektūras sajūtu interjera telpā,» tā šo apbalvojumu komentēja starptautiskā žūrija.

Starptautiskās žūrijas īpašo atzinību saņēma «Procesu» kategorijā iesniegtais Baltijas paviljons – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apvienotajā ekspozīcijai 15.starptautiskajā arhitektūras izstādē «La Biennale di Venezia 2016», un tās autori Kārlis Bērziņš, Jurga Daubaraite, Petrs Išora, Ona Lozuraitītėe Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Johans Tali, Laila Zariņa un Jons Žukausks. «Tas novērš mūsu uzmanību no mākslīgām cilvēka veidotām robežām un parāda mūsu – Baltijas – identitāti no globālās perspektīvas, ejot grūtāko ceļu, uzvarot konkursos trijās valstīs un izveidojot kopīgu sadarbības rezultātu,» paveikto raksturoja starptautiskā žūrija.

Tradicionāli Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie objekti tiek vērtēti divās kārtās – pirmā savu vērtējumu izsaka nacionālā žūrija, kuras izvirzītos objektus nākamajā kārtā izvērtē īpaši pieaicināti starptautiskas žūrijas pārstāvji, kas lemj, kuri objekti saņems sudraba un zelta ananasus. Šogad simbolisku atzinību nozīmīšu formā saņēma visi nacionālās žūrijas izvēlētie 18 nominanti. Neatkarīgi no starptautiskās žūrijas vērtējuma, nacionālā žūrija ar zelta nozīmītēm godināja četrus labākos savās kategorijās iesniegtos darbus.

Zelta nozīmīti kā nacionālās žūrijas atzinību «Kultūras būvju» kategorijā saņēma Ekziperī starptautiskā skola, autori «8.AM» (Juris Lasis, Laura Pelše, Eduards Beernaerts, Elīna Čandere, Anastasija Pimenova, Mārtiņš Valters, Frenks Maršāns, Deniss Maruhļenko, Viktorija Jakovļeva, projektu vadītājs Ivars Neļķe), «Privātmāju» kategorijā – divas mājas Jūrmalā un to autore Sintija Vaivade, «Restaurācijas» kategorijā – Ludzas Lielā sinagoga, bet «Interjeru» kategorijā – Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā».

Jau septīto gadu pēc kārtas tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā «Zirnis», kuru piešķir izglītības projekta «Skolnieks.Pētnieks.Pilsētnieks» (SPP) skolēnu žūrija. Šajā gadā šo balvu saņēma apartamentu viesnīca «Red Ice» un tās autori NRJA. Savukārt sabiedrības balsojumā portālā «Delfi» šogad lielāko balsu skaitu ieguva restaurāciju kategorijā pieteiktais Raiņa muzejs «Tadenava» un tā autori Ēriks Cērpiņš, SIA «H2E» un Memoriālo muzeju apvienība.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālā žūrija ir izvēlējusies 18 darbus, kas pusfinālā turpināja sacensties par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā.

Starp pusfinālam izraudzītajiem 18 darbiem lielākais skaits – pieci – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Ludzas Lielā sinagoga, Motormuzeja pārbūve, Saeimas ēkas pārbūve Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, savrupnams Mežaparkā un Raiņa muzejs «Tadenava».

Pusfināla nominantu vidū bija iekļautas arī divas kultūras ēkas – Ekziperī starptautiskā skola un Šaoliņas lidojošo mūku teātris Ķīnā.

Sabiedrisko ēku kategorijā pusfinālam nominētas AS «Latvijas valsts meži» biroja ēka Dundagā, biroju ēka «Place Eleven» un apartamentu viesnīca «Red Ice» Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 40a.

Ņemot vērā, ka biroja ēkas ir jāiekārto ar mēbelēm, ļoti laba izvēle ir ATTICUS biroja mēbeļu salons, kurā ir iespējams pasūtīt un iegādāties visas birojam nepieciešamās mēbeles, sākot ar galdiem un skapjiem, beidzot ar krēsliem un biroja letēm. Plašā krāsu izvēle un dažādie mēbeļu dizaini ļaus izvēlēties mēbeles dažādiem biroja interjera risinājumiem.

Inženiertehnisko būvju kategorijā pusfinālam nominēta lidostas «Rīga» termināļa paplašināšanas 5.kārta.

Nominantu vidū ir arī trīs privātmājas – divu māju komplekss Jūrmalā, divu ģimeņu dzīvojamā māja Ķīpsalā, Ogļu ielā un privātmāja Cēsīs.

Interjera objektu kategorijā pusfinālam nominēta izstāde «Grāmata Latvijā», kā arī Lielais laukums un strūklaka «Fregate Valzivs» Ventspilī.

Savukārt kategorijā «Procesi» pusfinālam ir izvirzīti divi nominanti – Baltijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē un grāmata «Kolekcionāra māja».

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad tika iesniegti kopumā 36 pieteikumi, tajā skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

Šogad bija iespējams pieteikt arhitektūras objektus un procesus vairākās kategorijās. Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti – ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, – bet arī procesi: notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Pretēji pagājušā gada tendencei, kad lielākā daļa objektu bija jaunbūves, šogad pieteikto objektu vairākumu veidoja rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas projekti.

Nacionālo žūriju pārstāvēja iepriekšējo gadu laureāti un nozares eksperti. Žūrijā ir Vītauts Biekša, kurš ir 2016.gada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas ieguvējs par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un jaunbūvi, kā arī Mārtiņš Jaunromāns, kurš ir vairāku arhitektūras balvu laureāts, tajā skaitā 2016.gada sudraba ananasa par Dzintaru koncertzāles restaurāciju autors. Žūrijā strādā arī par Maltas vidusskolas rekonstrukciju «Gada balvu 2016» ieguvusī arhitekte Rasa Kleina, dzīvojamā kompleksa «Kado Karim» autors un 2016.gada laureāts Andis Sīlis, arhitekte un Japānā izdotā arhitektūras žurnāla «a+u» viesredaktore Ilze Paklone, ainavu arhitekts un biroja «Landshape» dibinātājs Ģirts Runis un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.

Brīvdabas izrāde «Skroderdienas Silmačos» arī šogad

Sešās Latvijas pilsētās – Rīgā, Alūksnē, Rēzeknē, Smiltenē, Saldū un Druvienā – laika posmā no 16. līdz 23. jūnijam norisināsies Jāņu ielīgošanas svinības ar latviešu visu laiku visvairāk skatīto izrādi – Rūdolfa Blaumaņa «Skroderdienām Silmačos», kam šajā gadā aprit 115 gadu kopš pirmizrādes.

Mīlestības līkločus, palaidnības un amizantus brīžus no Silmaču sētas dzīves izrādē «Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos» izspēlēs izcilu aktieru ansamblis no teju visiem profesionālajiem Latvijas teātriem: aktieri Elīna Vāne, Edgars Pujāts, Ģirts Ķesteris, Ieva Puķe, Regīna Devīte, Gints Grāvelis, Imants Strads, Dārta Daneviča, Inese Ramute, Inta Tirole, Kārlis Neimanis un Zigurds Neimanis, kurš ir arī jubilejas izrādes režisors. Lomās iejutīsies arī dziedātāji Ieva Sutuguova un Nikolajs Puzikovs. Katru iestudējumu kuplinās arī vietējie tautas deju un koru kolektīvi, kas ne tikai uzstāsies, bet iesaistīs visus skatītājus kopīgā svētku ielīgošanā. Dažās pilsētās izrādēs pievienosies arī kultūras žurnālists Andrejs Volmārs, kuram būs uzticēta Pindaka loma.

Izrādes režisors Zigurds Neimanis saka: «Rūdolfa Blaumaņa luga «Skroderdienas Silmačos» neapšaubāmi ir pats populārākais pašmāju autoru sacerējums, ko dažādos laikos ar labpatiku vērojuši skatītāju tūkstoši. Skroderdienas izturējušas patiešām ievērojamu latviešu tautas mīlestības laika pārbaudi – vairāk nekā 100 gadu. Un tāpēc ikviens sevi cienošs Latvijas teātris uzskatījis par pienākumu šos «sadzīves skatus ar dziedāšanu» laiku pa laikam ietvert savā repertuārā. Šī luga labi pakļaujas arī rādīšanai brīvdabas estrādēs, kas profesionāļu un pašdarbnieku izpildījumā jau ticis darīts neskaitāmas reizes. Arī šogad!»

Tautā tik mīlētās lugas pirmizrādes 115. gadu jubilejai veltītais iestudējums «Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos» 16. jūnijā viesosies Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā – vietā, kur tā tik dabīgi iederas, kur dzīvo Blaumaņa laiku gars un dabas miers, kā arī 23. jūnijā Līgo svinētājus pulcēs leģendārajā «Silmaču» vietā – Druvienas estrādē. Izrādes sāksies plkst. 20.00, bet no plkst. 18.00 varēs apmeklēt pirmsjāņu gadatirgu.

Biļetes uz brīvdabas izrādēm iespējams iegādāties «Biļešu Paradīzes» kasēs un internetā, kā arī izrāžu norises vietās uz vietas.
 Senioriem biļetes ar 10% atlaidi.

Teātra kritiķe Zane Radzobe 2016. gada vasarā portālā «Satori.lv» rakstīja: ««Skroderdienas Silmačos» bija Blaumaņa trešā komēdija. To pirmo reizi uzveda 1902. gadā, un kritika to burtiski iznīcināja. Visslavenākais piemērs, protams, ir Jānis Asars, kurš recenzijā lugu ne tikai nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinot ar Blaumaņa iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī pareģo, ka «Skroderdienas» ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta – viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos. (..) Pēc neveiksmīgās «Skroderdienu» pasaules pirmizrādes Blaumanis pat jutās spiests aizstāvēt sevi publiski, presē skaidrojot, ka viņa mērķis ir bijis radīt vieglu izklaidējošu gabalu, neko vairāk, bet publiku šis arguments neaizkustināja. Īstenībā lugas statuss mainījās no tās neatkarīgu apstākļu dēļ – pēc tam, kad 1908. gadā Blaumanis Somijā plašākai publikai negaidīti mira.» (Zane Radzobe. «Skroderdienas Silmačos» – izklaide, ideoloģija un rituāls». Satori.lv; 2016. gada 22. jūnijs)

Sākot ar 1908. gadu, «Skroderdienas Silmačos» iestudētas regulāri: 30. gados Liepājas, Jelgavas un Dailes teātrī, sākot ar 1955. gadu – Andreja Upīša akadēmiskajā drāmas (tagad – Latvijas Nacionālajā teātrī), Krievu Drāmas teātrī, Ruses (Bulgārija) teātrī, Jaunatnes teātrī (divreiz) un pat Jaunajā Rīgas teātrī.

Krievu teātrī Kairiša «Karalis Līrs»

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (RKT) 12. maijā notiks Viestura Kairiša iestudētās Viljama Šekspīra lugas «Karalis Līrs» pirmizrāde. Luga «Karalis Līrs» ir viens no populārākajiem Šekspīra sacerējumiem, kas reprezentē viņa karjeras augstāko periodu. Izrāde stāsta par karali, kas mūža norietā nolēmis sadalīt karaļvalsti starp savām meitām, liekot viņām sacensties, lai izrādītu mīlestību pret savu tēvu, Līru.

«Karalis Līrs» ir Kairiša pirmā izrāde RKT un trešais iestudējums šā teātra vēsturē. 1954.gadā izrādi RKT iestudēja Sergejs Radlovs, savukārt 1877. gadā režiju izrādei veica Arkādijs Kacs.

Kairišs skaidro, ka luga ir universāla, jo tās izrādīšana der jebkuram laika periodam, politiskajai iekārtai, kā arī jebkuram teātrim. Lugas pamatā ir cilvēku savstarpējās attiecības, un viņu nespēja saskatīt vienkāršas lietas. Tāpēc izrāde būs nevis par karaļiem vai galma intrigām, bet gan par cilvēkiem un viņu būtību.

Izrādē piedalīsies aktieri Jakovs Rafalsons, Aleksandrs Poliščuks, Anatolijs Fečins, Dimitrijs Paēss, Vitālijs Jakovļevs, Leonīds Lencs, Gundars Āboliņš, Aleksandrs Maļikovs, Kirils Zaicevs, Gaļina Rosijska, Maksims Busels, Jakaterina Frolova, Dana Čerņecova un Jana Ļisova.

Izstādes mūzikas komponists ir Arturs Maskats. Izrādes scenogrāfs ir Reinis Dzudzilo, savukārt par aktieru kostīmiem ir parūpējusies Krista Dzudzilo. Izrādes horeogrāfiju ir izstrādājusi Elīna Lutce. Izrādes gaismu mākslinieks ir Mārtiņš Feldmanis.

Izrāde «Karalis Līrs» RKT ir tapusi sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu.

Valmieras teātris ar izrādi «Medību pils» dosies viesizrādēs uz ASV

No 4.septembra līdz 4.oktobrim, ASV latviešu kultūras biedrības «Tilts» aicināti, uz vairākām Ziemeļamerikas pilsētām dosies Valmieras teātra izrādes «Medību pils» aktieru ansamblis un režisors Jānis Znotiņš. Mēneša laikā dažādos latviešu diasporas centros tiks nospēlētas 14 izrādes.

Šajā laikā izrādes ansamblis – Inga Apine, Māris Bezmers, Ingus Kniploks, Kārlis Neimanis un Baiba Valante kopā ar režisoru Jāni Znotiņu veiks pārbraucienus Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, lai nospēlētu izrādi gan slavenajos latviešu kultūras un sabiedriskās dzīves centros Priedainē un Kalamazū, gan metropolēs: Ņujorkā, Vašingtonā, Čikāgā, Bostonā, Losandželosā, Sanfrancisko un citur.

Lugas darbība risinās nomaļā vietā mežā, kur vientulībā Medību pilī dzīvo māte un meita. Meita ir atteikusies no sapņa par studijām Rīgā, lai palīdzētu mātei saimniecībā. Sieviešu dzīvē ienāk trīs vīrieši: jauns mežsaimniecības palīgstrādnieks un divi tūristi no Rīgas, kuri kādā ziemas vakarā lūdz naktsmājas. Satiktie vīrieši, iedvesmojoša nakts saruna un strauji radušās jūtas pret vienu no viņiem, un tam sekojošās mīlestības vēstules liek meitenei no jauna sapņot par studijām Rīgā. Sapņi atkal šķiet reāli un piepildāmi, tāpēc viņa nolemj mainīt savu dzīvi un iekarot nesasniedzamo pilsētu.

«Šo Harija Gulbja lugu iestudēju, jo vēlos turpināt jau iesākto tēmu par Latvijas laukiem, kuros mītošie savas noslēgtības un kautrīguma dēļ slēpj savas jūtas, nespēj rīkoties, un viņu mūžā reizēm ir tikai viena satikšanās – mīlestības atklāsme, kuras dēļ cilvēks ir gatavs mainīt savu dzīvi. Un vēl mani interesē, kāpēc vecākiem ir tik grūti palaist savus bērnus pasaulē un kāpēc bērni atsakās no saviem sapņiem, lai piepildītu vecāku nerealizētās ieceres?» savās pārdomās par izrādi dalās režisors Jānis Znotiņš.

Šajā sezonā pēdējo reizi izrādi Valmierā var noskatīties otrdien, 23.maijā plkst. 18.30.

Liepājas teātris Rīgā rādīs izrādes «Mēnesis uz laukiem», «Precības» un «Piafa»

Kā ierasts, augustā Liepājas teātris viesosies Rīgā, lai parādītu trīs iestudējumus – 10. augusta vakarā M. Čehova Rīgas Krievu teātrī tiks spēlēta Ivana Turgeņeva komēdija «Mēnesis uz laukiem», 11.augusta vakarā Dailes teātrī Nikolaja Gogoļa komēdija «Precības», bet 12. augusta vakarā Dailes teātrī muzikālais dzīvesstāsts «Piafa», kuram par pamatu ņemta Pemas Džemsas luga.

Izrādi «Mēnesis uz laukiem» pagājušās sezonas beigās iestudēja režisors Konstantīns Bogomolovs. Saīsinot, bet saglabājot I. Turgeņeva tekstu, K. Bogomolovs pievērsies galveno varoņu jūtu intensitātei. Līdz ar to autora dotais laikmets režisoru nav interesējis, lugas darbība pārnesta uz mūsdienām, notikumi risinās kādā lauku skolā, kurā ikdienas laiskumu un rutīnu izjauc jauna skolotāja ierašanās, uzjundot negaidītas kaislības.

Izrādes centrā izvirzīti četri varoņi – Natālija Petrovna (Inese Kučinska), Rakitins (Gatis Maliks), Beļajevs (Sandis Pēcis) un Veročka (Kaspars Kārkliņš).

Kustību izrāde «Precības», kuru Liepājas teātrī iestudēja horeogrāfs un režisors no Krievijas Sergejs Zemļanskis, pirmizrādi piedzīvoja šā gada martā, izpelnoties gan skatītāju, gan profesionālo vērtētāju atzinību.

«Gogoļa komēdijas atrodas kaut kur starp smieklīgo un dramatisko, lai neteiktu – traģisko. Un režisors, kaut arī atsacījies no Gogoļa vārda, ir pārtulkojis kustību valodā šo divdabību stilistiski tīri un precīzi,» par izrādi žurnālā «Ir» rakstījusi Edīte Tišheizere.

Agafja Tihonovna nolēmusi precēties. It kā – jo īstas pārliecības viņai par to nav. Tad nu talkā nāk savedēja Fjokla, piedāvājot viņai piecus līgavaiņus uzreiz. Kurš būs īstais? Un vai tiešām apprecēties var tik viegli?

Iestudējumā piedalās aktieri – Ilze Trukšāne, Samira Adgezalova, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Gatis Maliks, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Armands Kaušelis, Anete Berķe, Sandis Pēcis.

Savukārt izrāde «Piafa», kas vēsta par leģendārās franču dziedātājas Edītes Piafas likteni, Liepājas teātrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā tapa 2013. gadā un joprojām ir viena no teātra visapmeklētākajām un skatītāju mīlētākajām izrādēm. Par Piafas lomas atveidojumu Agnese Jēkabsone saņēmusi «Spēlmaņu nakts» Gada aktrises balvu.

«Realitāte tiešām pazūd, kad Agnese Jēkabsone dzied Kārļa Auzāna aranžētās Piafas dziesmas, radot teātrī reti piedzīvoto bezsvara stāvokli. Pa neprotot franču valodu, saprotu, jo dziedājums izstaro zālē visas tās emocijas, kas plosa varoni un aktrisi līdz ar to,» pēc izrādes noskatīšanās «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» rakstīja Līvija Dūmiņa.

Lomās arī Everita Pjata, Ilze Trukšāne vai Anete Berķe, Edgars Pujāts, Kaspars Gods, Sandis Pēcis, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Viktors Ellers, Normunds Kalniņš.

Biļetes uz izrādēm jau iespējams iegādāties abu teātru, Biļešu servisa («Mēnesis uz laukiem») un Biļešu paradīzes («Precības», «Piafa») kasēs visā Latvijā.

Maija Doveika devusies uz seriālu zemi Argentīnā

Aktrise Maija Doveika uz kādu laiku izlēmusi pamest Latviju un devusies uz Dienvidameriku.

Intensīvais darbs Viestura Kairiša neatkarīgajā teātrī «United Intimacy» un filmēšanās rosinājusi Maiju neapsīkt. Viņa devusies uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu. Tur aktrise mācīsies kādā teātra skolā — īpašā kursā, kas domāts galvenokārt jauniem aktieriem no visas pasaules. Par iespēju mācīties Buenosairesā aktrise uzzinājusi internetā. Tomēr viņa atteicās nosaukt ilgā un dārgā ceļojuma, mācību un uzturēšanās Argentīnā finansējuma avotus.

Maija nupat beigusi filmēšanos Nadīnas lomā Viestura Kairiša jaunajā filmā «Tumšie brieži». Pagaidām Argentīnā viņa paredzējusi uzturēties pusgadu. Taču iespējams, ka Dienvidamerikā viņa palikšot ilgāk.

Kāpēc aktrise izvēlējusies mācīties tieši Argentīnā, nevis kādā no teātra tradīcijām bagātajām valstīm? Maija atbild, ka viņu vilinot tieši Dienvidamerika ar tās daudzslāņaino kultūru. Argentīnā viņa dzīvos kopmītnēs, arī valodu iemācīšoties…

Tīrs improvizācijas teātris – bez robežām un līnijām

Iesākam oktobra pirmo nedēļu – trešdien, 3.oktobrī, uz teātra-kluba «Hamlets» skatuves risināsies sezonas piektā izrāde.

Kas ir improvizācijas teātris? Gaļina Poliščuka teikusi: «Tas ir kā gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienība. Teātris kā veids, kādā ķermenim atgriezties pie likumiem, ko tajā ielicis Radītājs. Aiziešana no aktieriskās eksistences ikdienišķām refleksijām uz skatuves un mēģinājums radīt dzīvo teātri improvizācijas spēļu veidā, ar tās stingrajiem likumiem un dziļo apzināšanos, kas ved uz metafizisko.»

Daudzas trupas un uzvedumi dodas savos improvizācijas teātra meklējumos, klasiski izmantojot dažādas teātra sporta tehnikas un metodes. Kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik labi. Taču teātris-klubs «Hamlets» pilnībā maina šo formātu un cenšas veidot pilnīgu improvizācijas brīvību – bez ierobežojumiem. Šeit nav tehniku un metožu, kas pēc noklusējuma skatītājam varētu šķist amizantas vai smieklīgas. «Hamlets» veido tīru improvizācijas izrādi, ceļot to citā līmenī. Tas nav viegls uzdevums.

Improvizācijai nav garantiju. Tā nav iestudēta, nav iepriekš saskaņota vai sarunāta. Tā rodas mirklī, kad aktieris sper savu pirmo soli uz skatuves dēļiem. Tieši tādēļ iznākums nav paredzams. Aizejot uz «Hamleta» improvizācijas teātra izrādi, skatītājs nekad nevar zināt, ar kādām emocijām aizies mājās – smiekliem un prieku, dziļām pārdomām, skumjām vai apmulsumu. Tieši tik plaša un neparedzama ir improvizācijas teātra izrāde. Izrādes emocija rodas skatītāja un aktiera garastāvokļa un domu mijiedarbībā.

Arī šajā trešdienā plkst.19.30 «Hamlets» nezina, kas notiks. Un skatītājs to nezina. Tieši tas šīs izrādes dara tik intriģējošas.

Aktieri: Līga Ābele, Mārtiņš Kozlovskis (Kozmens), Aija Rudzīte, Emīls Mednis, Sandra Betkere, Mārtiņš Bitāns, Anete Mikučevska.

Alvis Hermanis: teātris kļūst par elitāru mākslu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzskata, ka «teātris kļūst par elitāru mākslu», tikai intelektuālajiem skatītājiem, kas nāk uz JRT, nav nekā kopēja ar «operas pirmizrāžu publiku».

[Vakar] preses konferencē Hermanis atzina, ka «jauniešiem Rīgā ir daudz vietu, kur izklaidēties», tāpēc teātris kā izklaides objekts ir zaudējis savu lomu. Par to liecinot arī Eiropas teātru kopējā tendence — režisori nelabprāt iestudē izrādes uz lielas skatuves. «Skatītāji nāk uz teātri, nevis lai dzirdētu kliedzienu, bet intīmu čukstu,» uzsvēra režisors.

Pats Hermanis ar saviem iestudējumiem nevēloties sniegt sabiedrībai nekādu «vēstījumu», viņa režijas esot «bezatbildīgas kā putna dziedāšana». «Es nodarbojos ar režiju, lai veidotu poētiskus tēlus, es neesmu ne vēsturnieks, ne pētnieks,» uzsvēra Hermanis.

JRT vadītājs atzina, ka jūtas «samulsis», jo pret viņa vadīto JRT tiekot lietoti «dubulti standarti». No vienas puses, JRT tiek atzinīgi vērtēts «Latvijas kultūras ārpolitikas kontekstā», jo ir rādījis savus iestudējumus apmēram 20 valstīs un vēl līdz šā gada beigām dosies 15 viesizrāžu turnejā. «JRT ārzemju viesizrādēm, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, netiek tērēts ne santīms valsts budžeta naudas,» uzsvēra režisors. Tieši otrādi — ārzemju viesizrādēs nopelnītie honorāri kļuvuši par pamatu presē izskanējušajiem sensacionālajiem apgalvojumiem, ka «JRT aktieri pelna tūkstoš latu mēnesī».

Savukārt pašmāju teātra kritiķi, pēc Hermaņa domām, nepelnīti noniecina JRT izrādes un paša Hermaņa iestudējumus, dēvējot tos par «studentu etīdēm», «režisora neveiksmi», kā arī pārpublicējot no apmēram 40 recenzijām vācu presē tikai kritiskos vērtējumus par Vladimira Sorokina romāna «Ledus» iestudējumu Rūras triennālē Gladbekā.

Kā LETA jau ziņoja, 16. septembrī Talsu ielā 1 skatītāju vērtējumam tiks nodota izrāde «Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā», ko režisors Alvis Hermanis veido pēc skandalozā krievu kulta rakstnieka Vladimira Sorokina romāna «Ledus».

Hermaņa izvēlētais darbs piedāvā provokatīvu skatījumu uz cilvēkiem un viņu attiecībām. Tas ir stāsts par īpatnu sektu — blondiem, zilacainiem ļaudīm, kas sabiedrībā meklē sev līdzīgos, sirdscilvēkus.

Šī ir kopējā projekta trešā un noslēdzošā daļa. Izmantojot kino valodu, Hermanis visus trīs iestudējumus raksturo šādi: Frankfurtē teātra mazajā skatuvē tika izmantots vidējais plāns, Gladbekā dominēs kopplāns, jo izrāde tiks spēlēta pamestā Rūras ogļu fabrikā, tā būs atraktīvāka, mērogos iegūs liela politiska izteikuma nozīmi, bet Rīgas iestudējums būs veidots tuvplānā, tas būs daudz intīmāks un maigs teātris.

Izrādes vizuālo tēlu veidos Monika Pormale, tiks izmantoti Harija Branta zīmējumi. Izrādē piedalīsies Sandra Zvīgule, Regīna Razuma, Inga Alsiņa, Iveta Pole, Jana Čivžele, Liena Šmukste, Gundars Āboliņš, Andris Keišs, Varis Piņķis, Ivars Krasts, Edgars Samītis, Aleksandrs Radzēvičs, Jevgeņijs Isajevs un Antons Zamišļajevs.

Bērniem līdz 16 gadu vecumam skatīties šo izrādi neiesaka.

Novembrī pirmizrādi piedzīvos Antona Čehova «Trīs māsas». Izrādes mērķis ir panākt saasinātu realitātes izjūtu, lai skatītāji kļūtu par aculieciniekiem brīdim, kad dzimst attiecības. Tādēļ izrādes akcents būs dzīva, jūtīga aktierspēle, kur galvenais ir dialoga un savstarpējo attiecību rašanās brīdis. Izrādes galvenā tēma būs par cilvēkiem bez mājām. Tie ir cilvēki «ne savā vietā». Ilgas pēc mājām te parādās gan praktiski, gan garīgi — kā sev atbilstošas vides meklējumi.

Izrādes režisore ir Māra Ķimele, scenogrāfe un kostīmu māksliniece — Eppa Kubu, lomas atveidos Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Inga Alsiņa vai Inga Tropa, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Andis Strods, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, Ēriks Vilsons, Aigars Apinis, Anta Enģele.

Novembrī skatītāju vērtējumam tiks nodota arī izrāde «LV» — latviešu varoņu «re: dekonstrukcija» — Lāčplēsis cauri laikiem. Izrāde būs varoņa meklējums mūsdienu sabiedrībā, izmantojot latviešu kultūras apziņā esošos arhetipiskos tēlus. Izrādes pamatu veido Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», Raiņa «Uguns un nakts», Gunāra Priedes luga «Trīspadsmitā» un Māras Zālītes «Lāčplēsis».

Skatītājiem tiks piedāvāti iepriekšminēto autoru varoņa traktējumi, skatītāji būs tie, kas atbildēs, vai šie ideāli ir dzīvi arī šodien. Uz skatuves būs vairākas realitātes ilūzijas, izrādes apmeklētajiem būs jāizšķiras, kurai no tām noticēt. Pamatā divi aktieru trio izspēlēs dažādas robežsituācijas, aicinot katru pašu izvēlēties savu notikumu versiju.

Dramaturģiskā materiāla autore ir Inga Gaile, režisors — Andrejs Jarovojs, scenogrāfs — Kristiāns Brekte, muzikālo noformējumu veido dīdžeji AG un Raitis. Izrādē piedalīsies Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Sandra Zvīgule, Inga Alsiņa, Edgars Samītis, Jevgeņijs Isajevs, Andis Strods, Iveta Pole, Maija Apine.

Janvārī pirmizrādes būs diviem Alvja Hermaņa iestudējumiem — Jevģenija Griškoveca «Drednauti» un Tatjanas Tolstojas «Soņa».

Sezonas laikā izrādes iestudēs arī jaunie režisori Varis Piņķis un Liena Šmukste. Pie vēl viena jauniestudējuma strādās režisore Māra Ķimele. Darbu plāno arī režisors Lauris Gundars.

Pagājušās sezonas Nacionālā teātra labākie aktieri – Kugrēna un Kļavinskis

Šodien Latvijas Nacionālais teātris, sākot 96. teātra sezonu, tradicionāli sveica pagājušās sezonas labākos aktierus, kas šoreiz ir Lāsma Kugrēna un Ivars Kļavinskis. Kugrēnai kā pagājušās sezonas labākajai aktrisei par Helēnas Alvingas lomu izrādē «Spoki» pasniegts Elzas Radziņas kulons, savukārt Kļavinskim kā pagājušās sezonas labākajam aktierim par lomu izrādē «Satisfakcija» un Alena lomu izrādē «Laiks un Konveju ģimene» pasniegts Kārļa Sebra gredzens.

Līdz šim Elzas Radziņas kulons ticis piecām aktrisēm: 2013. gadā Ditai Lūriņai, 2012. gadā Lolitai Caukai, 2011. gadā Mārai Zemdegai, 2010. gadā Daigai Kažociņai un 2009. gadā Dacei Bonātei, savukārt Kārļa Sebra gredzens līdz šim pasniegts pieciem aktieriem: 2013. gadā Uldim Anžem, 2012. gadā Gundaram Grasbergam, 2011. gadā Edmundam Freibergam, 2010. gadā Voldemāram Šoriņam, bet 2009. gadā Mārcim Maņjakovam.

Pie Veltas Līnes gredzena par spilgtāko mīlētājas lomu aizvadītajā sezonā, spēlējot Mollijas lomu izrādē «Mollija saka jā!» un Šneidera jaunkundzes lomu izrādē «Kabarē», šodien tika Marija Bērziņa, bet iepriekš šis gredzens ticis Ingai Misānei, kura to saņēma pērn, Inārai Sluckai, kas to saņēma 2012. gadā, Indrai Rogai, kam Līnes gredzens piešķirts 2011.gadā, taču 2010.gadā gredzens tika pasniegts Ditai Lūriņai, bet 2009. gadā – Lienai Gāliņai.

Par aizvadītās sezonas Gada izrādi kļuvis režisora Elmāra Seņkova iestudējums «Ezeriņš», kas izvirzīts teātra balvai «Spēlmaņu nakts 2014» nominācijā «Gada mazās formas izrāde», bet aktrises Astrīda Kairiša un Slucka par darbu šajā izrādē pretendē uz nomināciju «Gada aktrise otrā plāna lomā», aktieris Normunds Laizāns izvirzīts nominācijai «Gada aktieris otrā plāna lomā», gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš izvirzīts nominācijai «Gada gaismu vai video mākslinieks». Par darbu izrādē uz «Spēlmaņu nakts» balvu nominācijā «Gada kostīmu vai grima mākslinieks» pretendē arī grima māksliniece Maija Gundare, bet Edgars Mākens par iestudējuma muzikālā noformējuma veidošanu nominēts kā «Gada mūzikas autors».

Nacionālā teātra aizvadītās sezonas nodarbinātākie aktieri bijuši Līga Zeļģe un Mārtiņš Egliens, bet kā sezonas labākie tehniskie darbinieki godināta ģērbēju ceha vadītāja Daina Miķelsone, metāla ceha darbinieks Nauris Stalidzāns un tehniskā direktora palīdze Zane Samoilova.

Kā žurnālistiem pastāstīja teātra direktors Ojārs Rubenis, aizvadītajā 2013./ 2014.gada sezonā teātrī tikusi nospēlēta 551 izrāde, kas ir par 68 izrādēm vairāk nekā pērn, un sezonas laikā teātri apmeklējuši 173 289 skatītāji.

Skatītākā izrāde Lielajā zālē bijusi Elmāra Seņkova izrāde «Sarkangalvīte un vilks», Aktieru zālē – Seņkova «Meitenes», bet LMT Jaunajā zālē – Vladislava Nastavševa iestudējums «Vecene».