Teātris, lugas, izrādes | United Intimacy

Pamatojot savu lēmumu, starptautiskā žūrija uzsvēra, ka «lai gan projektu nebija iespējams novērtēt klātienē, tas ir iedvesmojošs mākslas, arhitektūras un ainavu projekts, kas darbojas pāri robežām un valstīm, savienojot dažādas kultūras, tradīcijas un tehnoloģijas skaistā pasakā, ko radījuši vizionāri prāti.»

Starptautiskajā žūrijā šogad darbojās Igaunijas arhitekte Mārja Kaska, Lietuvas arhitekts Tomass Grunskis, Japānas arhitekts Jošiharu Cukamoto un Dānijas arhitekts Jakobs Kureks, kuri pieņēma gala lēmumu, izvērtējot nacionālās žūrijas izvēlētos 18 nominantus.

Latvijas Arhitektūras gada balvas – sudraba ananasi – šogad tika piešķirti diviem objektiem.

Gada balvu saņēma «Restaurācijas» kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA «Konvents» (Pēteris Blūms, Oto Ozols, Līga Ganiņa, Līva Garkāje). «Šis ir ievērojams piemērs kā cienīt vietējo vēsturi, kultūru un vietas identitāti, parādot atdevi un centību profesijai un sabiedrībai. Tas ir ceļojums cauri vērtību atklāšanai zem ēkas vēstures slāņiem, ko saglabā, strādājot rūpīgi un ar godīgu attieksmi,» laureātu raksturoja starptautiskās žūrijas locekļi.

Otrs gada balvas un sudraba ananasa laureāts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā», kas tika iesniegta «Interjeru» kategorijā, un tās autori «GAISS», «Associates, Partners et Sons» un Latvijas Nacionālā bibliotēka. «Perfekts arhitekta, grafiskā dizainera un kuratora sadarbības piemērs, kurā vērojama drukātās grāmatas kultūras vērtība un stāsta pieredze. Veids kā tika pastiprināta izstādes ideja, pretojoties telpas radītajām grūtībām, radīja mikroarhitektūras sajūtu interjera telpā,» tā šo apbalvojumu komentēja starptautiskā žūrija.

Starptautiskās žūrijas īpašo atzinību saņēma «Procesu» kategorijā iesniegtais Baltijas paviljons – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apvienotajā ekspozīcijai 15.starptautiskajā arhitektūras izstādē «La Biennale di Venezia 2016», un tās autori Kārlis Bērziņš, Jurga Daubaraite, Petrs Išora, Ona Lozuraitītėe Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Johans Tali, Laila Zariņa un Jons Žukausks. «Tas novērš mūsu uzmanību no mākslīgām cilvēka veidotām robežām un parāda mūsu – Baltijas – identitāti no globālās perspektīvas, ejot grūtāko ceļu, uzvarot konkursos trijās valstīs un izveidojot kopīgu sadarbības rezultātu,» paveikto raksturoja starptautiskā žūrija.

Tradicionāli Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie objekti tiek vērtēti divās kārtās – pirmā savu vērtējumu izsaka nacionālā žūrija, kuras izvirzītos objektus nākamajā kārtā izvērtē īpaši pieaicināti starptautiskas žūrijas pārstāvji, kas lemj, kuri objekti saņems sudraba un zelta ananasus. Šogad simbolisku atzinību nozīmīšu formā saņēma visi nacionālās žūrijas izvēlētie 18 nominanti. Neatkarīgi no starptautiskās žūrijas vērtējuma, nacionālā žūrija ar zelta nozīmītēm godināja četrus labākos savās kategorijās iesniegtos darbus.

Zelta nozīmīti kā nacionālās žūrijas atzinību «Kultūras būvju» kategorijā saņēma Ekziperī starptautiskā skola, autori «8.AM» (Juris Lasis, Laura Pelše, Eduards Beernaerts, Elīna Čandere, Anastasija Pimenova, Mārtiņš Valters, Frenks Maršāns, Deniss Maruhļenko, Viktorija Jakovļeva, projektu vadītājs Ivars Neļķe), «Privātmāju» kategorijā – divas mājas Jūrmalā un to autore Sintija Vaivade, «Restaurācijas» kategorijā – Ludzas Lielā sinagoga, bet «Interjeru» kategorijā – Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā».

Jau septīto gadu pēc kārtas tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā «Zirnis», kuru piešķir izglītības projekta «Skolnieks.Pētnieks.Pilsētnieks» (SPP) skolēnu žūrija. Šajā gadā šo balvu saņēma apartamentu viesnīca «Red Ice» un tās autori NRJA. Savukārt sabiedrības balsojumā portālā «Delfi» šogad lielāko balsu skaitu ieguva restaurāciju kategorijā pieteiktais Raiņa muzejs «Tadenava» un tā autori Ēriks Cērpiņš, SIA «H2E» un Memoriālo muzeju apvienība.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālā žūrija ir izvēlējusies 18 darbus, kas pusfinālā turpināja sacensties par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā.

Starp pusfinālam izraudzītajiem 18 darbiem lielākais skaits – pieci – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Ludzas Lielā sinagoga, Motormuzeja pārbūve, Saeimas ēkas pārbūve Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, savrupnams Mežaparkā un Raiņa muzejs «Tadenava».

Pusfināla nominantu vidū bija iekļautas arī divas kultūras ēkas – Ekziperī starptautiskā skola un Šaoliņas lidojošo mūku teātris Ķīnā.

Sabiedrisko ēku kategorijā pusfinālam nominētas AS «Latvijas valsts meži» biroja ēka Dundagā, biroju ēka «Place Eleven» un apartamentu viesnīca «Red Ice» Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 40a.

Ņemot vērā, ka biroja ēkas ir jāiekārto ar mēbelēm, ļoti laba izvēle ir ATTICUS biroja mēbeļu salons, kurā ir iespējams pasūtīt un iegādāties visas birojam nepieciešamās mēbeles, sākot ar galdiem un skapjiem, beidzot ar krēsliem un biroja letēm. Plašā krāsu izvēle un dažādie mēbeļu dizaini ļaus izvēlēties mēbeles dažādiem biroja interjera risinājumiem.

Inženiertehnisko būvju kategorijā pusfinālam nominēta lidostas «Rīga» termināļa paplašināšanas 5.kārta.

Nominantu vidū ir arī trīs privātmājas – divu māju komplekss Jūrmalā, divu ģimeņu dzīvojamā māja Ķīpsalā, Ogļu ielā un privātmāja Cēsīs.

Interjera objektu kategorijā pusfinālam nominēta izstāde «Grāmata Latvijā», kā arī Lielais laukums un strūklaka «Fregate Valzivs» Ventspilī.

Savukārt kategorijā «Procesi» pusfinālam ir izvirzīti divi nominanti – Baltijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē un grāmata «Kolekcionāra māja».

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad tika iesniegti kopumā 36 pieteikumi, tajā skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

Šogad bija iespējams pieteikt arhitektūras objektus un procesus vairākās kategorijās. Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti – ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, – bet arī procesi: notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Pretēji pagājušā gada tendencei, kad lielākā daļa objektu bija jaunbūves, šogad pieteikto objektu vairākumu veidoja rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas projekti.

Nacionālo žūriju pārstāvēja iepriekšējo gadu laureāti un nozares eksperti. Žūrijā ir Vītauts Biekša, kurš ir 2016.gada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas ieguvējs par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un jaunbūvi, kā arī Mārtiņš Jaunromāns, kurš ir vairāku arhitektūras balvu laureāts, tajā skaitā 2016.gada sudraba ananasa par Dzintaru koncertzāles restaurāciju autors. Žūrijā strādā arī par Maltas vidusskolas rekonstrukciju «Gada balvu 2016» ieguvusī arhitekte Rasa Kleina, dzīvojamā kompleksa «Kado Karim» autors un 2016.gada laureāts Andis Sīlis, arhitekte un Japānā izdotā arhitektūras žurnāla «a+u» viesredaktore Ilze Paklone, ainavu arhitekts un biroja «Landshape» dibinātājs Ģirts Runis un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.

Mīlestības līkločus, palaidnības un amizantus brīžus no Silmaču sētas dzīves izrādē «Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos» izspēlēs izcilu aktieru ansamblis no teju visiem profesionālajiem Latvijas teātriem: aktieri Elīna Vāne, Edgars Pujāts, Ģirts Ķesteris, Ieva Puķe, Regīna Devīte, Gints Grāvelis, Imants Strads, Dārta Daneviča, Inese Ramute, Inta Tirole, Kārlis Neimanis un Zigurds Neimanis, kurš ir arī jubilejas izrādes režisors. Lomās iejutīsies arī dziedātāji Ieva Sutuguova un Nikolajs Puzikovs. Katru iestudējumu kuplinās arī vietējie tautas deju un koru kolektīvi, kas ne tikai uzstāsies, bet iesaistīs visus skatītājus kopīgā svētku ielīgošanā. Dažās pilsētās izrādēs pievienosies arī kultūras žurnālists Andrejs Volmārs, kuram būs uzticēta Pindaka loma.

Izrādes režisors Zigurds Neimanis saka: «Rūdolfa Blaumaņa luga «Skroderdienas Silmačos» neapšaubāmi ir pats populārākais pašmāju autoru sacerējums, ko dažādos laikos ar labpatiku vērojuši skatītāju tūkstoši. Skroderdienas izturējušas patiešām ievērojamu latviešu tautas mīlestības laika pārbaudi – vairāk nekā 100 gadu. Un tāpēc ikviens sevi cienošs Latvijas teātris uzskatījis par pienākumu šos «sadzīves skatus ar dziedāšanu» laiku pa laikam ietvert savā repertuārā. Šī luga labi pakļaujas arī rādīšanai brīvdabas estrādēs, kas profesionāļu un pašdarbnieku izpildījumā jau ticis darīts neskaitāmas reizes. Arī šogad!»

Tautā tik mīlētās lugas pirmizrādes 115. gadu jubilejai veltītais iestudējums «Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos» 16. jūnijā viesosies Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā – vietā, kur tā tik dabīgi iederas, kur dzīvo Blaumaņa laiku gars un dabas miers, kā arī 23. jūnijā Līgo svinētājus pulcēs leģendārajā «Silmaču» vietā – Druvienas estrādē. Izrādes sāksies plkst. 20.00, bet no plkst. 18.00 varēs apmeklēt pirmsjāņu gadatirgu.

Biļetes uz brīvdabas izrādēm iespējams iegādāties «Biļešu Paradīzes» kasēs un internetā, kā arī izrāžu norises vietās uz vietas.
 Senioriem biļetes ar 10% atlaidi.

Teātra kritiķe Zane Radzobe 2016. gada vasarā portālā «Satori.lv» rakstīja: ««Skroderdienas Silmačos» bija Blaumaņa trešā komēdija. To pirmo reizi uzveda 1902. gadā, un kritika to burtiski iznīcināja. Visslavenākais piemērs, protams, ir Jānis Asars, kurš recenzijā lugu ne tikai nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinot ar Blaumaņa iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī pareģo, ka «Skroderdienas» ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta – viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos. (..) Pēc neveiksmīgās «Skroderdienu» pasaules pirmizrādes Blaumanis pat jutās spiests aizstāvēt sevi publiski, presē skaidrojot, ka viņa mērķis ir bijis radīt vieglu izklaidējošu gabalu, neko vairāk, bet publiku šis arguments neaizkustināja. Īstenībā lugas statuss mainījās no tās neatkarīgu apstākļu dēļ – pēc tam, kad 1908. gadā Blaumanis Somijā plašākai publikai negaidīti mira.» (Zane Radzobe. «Skroderdienas Silmačos» – izklaide, ideoloģija un rituāls». Satori.lv; 2016. gada 22. jūnijs)

Sākot ar 1908. gadu, «Skroderdienas Silmačos» iestudētas regulāri: 30. gados Liepājas, Jelgavas un Dailes teātrī, sākot ar 1955. gadu – Andreja Upīša akadēmiskajā drāmas (tagad – Latvijas Nacionālajā teātrī), Krievu Drāmas teātrī, Ruses (Bulgārija) teātrī, Jaunatnes teātrī (divreiz) un pat Jaunajā Rīgas teātrī.

«Karalis Līrs» ir Kairiša pirmā izrāde RKT un trešais iestudējums šā teātra vēsturē. 1954.gadā izrādi RKT iestudēja Sergejs Radlovs, savukārt 1877. gadā režiju izrādei veica Arkādijs Kacs.

Kairišs skaidro, ka luga ir universāla, jo tās izrādīšana der jebkuram laika periodam, politiskajai iekārtai, kā arī jebkuram teātrim. Lugas pamatā ir cilvēku savstarpējās attiecības, un viņu nespēja saskatīt vienkāršas lietas. Tāpēc izrāde būs nevis par karaļiem vai galma intrigām, bet gan par cilvēkiem un viņu būtību.

Izrādē piedalīsies aktieri Jakovs Rafalsons, Aleksandrs Poliščuks, Anatolijs Fečins, Dimitrijs Paēss, Vitālijs Jakovļevs, Leonīds Lencs, Gundars Āboliņš, Aleksandrs Maļikovs, Kirils Zaicevs, Gaļina Rosijska, Maksims Busels, Jakaterina Frolova, Dana Čerņecova un Jana Ļisova.

Izstādes mūzikas komponists ir Arturs Maskats. Izrādes scenogrāfs ir Reinis Dzudzilo, savukārt par aktieru kostīmiem ir parūpējusies Krista Dzudzilo. Izrādes horeogrāfiju ir izstrādājusi Elīna Lutce. Izrādes gaismu mākslinieks ir Mārtiņš Feldmanis.

_{Izrāde «Karalis Līrs» RKT ir tapusi sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu.}

Šajā laikā izrādes ansamblis – Inga Apine, Māris Bezmers, Ingus Kniploks, Kārlis Neimanis un Baiba Valante kopā ar režisoru Jāni Znotiņu veiks pārbraucienus Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, lai nospēlētu izrādi gan slavenajos latviešu kultūras un sabiedriskās dzīves centros Priedainē un Kalamazū, gan metropolēs: Ņujorkā, Vašingtonā, Čikāgā, Bostonā, Losandželosā, Sanfrancisko un citur.

Lugas darbība risinās nomaļā vietā mežā, kur vientulībā Medību pilī dzīvo māte un meita. Meita ir atteikusies no sapņa par studijām Rīgā, lai palīdzētu mātei saimniecībā. Sieviešu dzīvē ienāk trīs vīrieši: jauns mežsaimniecības palīgstrādnieks un divi tūristi no Rīgas, kuri kādā ziemas vakarā lūdz naktsmājas. Satiktie vīrieši, iedvesmojoša nakts saruna un strauji radušās jūtas pret vienu no viņiem, un tam sekojošās mīlestības vēstules liek meitenei no jauna sapņot par studijām Rīgā. Sapņi atkal šķiet reāli un piepildāmi, tāpēc viņa nolemj mainīt savu dzīvi un iekarot nesasniedzamo pilsētu.

«Šo Harija Gulbja lugu iestudēju, jo vēlos turpināt jau iesākto tēmu par Latvijas laukiem, kuros mītošie savas noslēgtības un kautrīguma dēļ slēpj savas jūtas, nespēj rīkoties, un viņu mūžā reizēm ir tikai viena satikšanās – mīlestības atklāsme, kuras dēļ cilvēks ir gatavs mainīt savu dzīvi. Un vēl mani interesē, kāpēc vecākiem ir tik grūti palaist savus bērnus pasaulē un kāpēc bērni atsakās no saviem sapņiem, lai piepildītu vecāku nerealizētās ieceres?» savās pārdomās par izrādi dalās režisors Jānis Znotiņš.

Šajā sezonā pēdējo reizi izrādi Valmierā var noskatīties otrdien, 23.maijā plkst. 18.30.

Izrādi «Mēnesis uz laukiem» pagājušās sezonas beigās iestudēja režisors Konstantīns Bogomolovs. Saīsinot, bet saglabājot I. Turgeņeva tekstu, K. Bogomolovs pievērsies galveno varoņu jūtu intensitātei. Līdz ar to autora dotais laikmets režisoru nav interesējis, lugas darbība pārnesta uz mūsdienām, notikumi risinās kādā lauku skolā, kurā ikdienas laiskumu un rutīnu izjauc jauna skolotāja ierašanās, uzjundot negaidītas kaislības.

Izrādes centrā izvirzīti četri varoņi – Natālija Petrovna (Inese Kučinska), Rakitins (Gatis Maliks), Beļajevs (Sandis Pēcis) un Veročka (Kaspars Kārkliņš).

Kustību izrāde «Precības», kuru Liepājas teātrī iestudēja horeogrāfs un režisors no Krievijas Sergejs Zemļanskis, pirmizrādi piedzīvoja šā gada martā, izpelnoties gan skatītāju, gan profesionālo vērtētāju atzinību.

«Gogoļa komēdijas atrodas kaut kur starp smieklīgo un dramatisko, lai neteiktu – traģisko. Un režisors, kaut arī atsacījies no Gogoļa vārda, ir pārtulkojis kustību valodā šo divdabību stilistiski tīri un precīzi,» par izrādi žurnālā «Ir» rakstījusi Edīte Tišheizere.

Agafja Tihonovna nolēmusi precēties. It kā – jo īstas pārliecības viņai par to nav. Tad nu talkā nāk savedēja Fjokla, piedāvājot viņai piecus līgavaiņus uzreiz. Kurš būs īstais? Un vai tiešām apprecēties var tik viegli?

Iestudējumā piedalās aktieri – Ilze Trukšāne, Samira Adgezalova, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Gatis Maliks, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Armands Kaušelis, Anete Berķe, Sandis Pēcis.

Savukārt izrāde «Piafa», kas vēsta par leģendārās franču dziedātājas Edītes Piafas likteni, Liepājas teātrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā tapa 2013. gadā un joprojām ir viena no teātra visapmeklētākajām un skatītāju mīlētākajām izrādēm. Par Piafas lomas atveidojumu Agnese Jēkabsone saņēmusi «Spēlmaņu nakts» Gada aktrises balvu.

«Realitāte tiešām pazūd, kad Agnese Jēkabsone dzied Kārļa Auzāna aranžētās Piafas dziesmas, radot teātrī reti piedzīvoto bezsvara stāvokli. Pa neprotot franču valodu, saprotu, jo dziedājums izstaro zālē visas tās emocijas, kas plosa varoni un aktrisi līdz ar to,» pēc izrādes noskatīšanās «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» rakstīja Līvija Dūmiņa.

Lomās arī Everita Pjata, Ilze Trukšāne vai Anete Berķe, Edgars Pujāts, Kaspars Gods, Sandis Pēcis, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Viktors Ellers, Normunds Kalniņš.

Biļetes uz izrādēm jau iespējams iegādāties abu teātru, Biļešu servisa («Mēnesis uz laukiem») un Biļešu paradīzes («Precības», «Piafa») kasēs visā Latvijā.