«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris

Piektdien «Latvijas Arhitektūras gada balvas 2017» starptautiskā žūrija Lielo arhitektūras gada balvu, ko simbolizē zelta ananass, piešķīra Šaoliņas lidojošu mūku teātrim un tā autoriem – Austrim Mailītim, Valteram Murānam, Intam Menģelim, Kārlim Melzobam, Dinai Suhanovai, Andrai Odumānei un Jekaterinai Olonkinai.

Pamatojot savu lēmumu, starptautiskā žūrija uzsvēra, ka «lai gan projektu nebija iespējams novērtēt klātienē, tas ir iedvesmojošs mākslas, arhitektūras un ainavu projekts, kas darbojas pāri robežām un valstīm, savienojot dažādas kultūras, tradīcijas un tehnoloģijas skaistā pasakā, ko radījuši vizionāri prāti.»

Starptautiskajā žūrijā šogad darbojās Igaunijas arhitekte Mārja Kaska, Lietuvas arhitekts Tomass Grunskis, Japānas arhitekts Jošiharu Cukamoto un Dānijas arhitekts Jakobs Kureks, kuri pieņēma gala lēmumu, izvērtējot nacionālās žūrijas izvēlētos 18 nominantus.

Latvijas Arhitektūras gada balvas – sudraba ananasi – šogad tika piešķirti diviem objektiem.

Gada balvu saņēma «Restaurācijas» kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA «Konvents» (Pēteris Blūms, Oto Ozols, Līga Ganiņa, Līva Garkāje). «Šis ir ievērojams piemērs kā cienīt vietējo vēsturi, kultūru un vietas identitāti, parādot atdevi un centību profesijai un sabiedrībai. Tas ir ceļojums cauri vērtību atklāšanai zem ēkas vēstures slāņiem, ko saglabā, strādājot rūpīgi un ar godīgu attieksmi,» laureātu raksturoja starptautiskās žūrijas locekļi.

Otrs gada balvas un sudraba ananasa laureāts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā», kas tika iesniegta «Interjeru» kategorijā, un tās autori «GAISS», «Associates, Partners et Sons» un Latvijas Nacionālā bibliotēka. «Perfekts arhitekta, grafiskā dizainera un kuratora sadarbības piemērs, kurā vērojama drukātās grāmatas kultūras vērtība un stāsta pieredze. Veids kā tika pastiprināta izstādes ideja, pretojoties telpas radītajām grūtībām, radīja mikroarhitektūras sajūtu interjera telpā,» tā šo apbalvojumu komentēja starptautiskā žūrija.

Starptautiskās žūrijas īpašo atzinību saņēma «Procesu» kategorijā iesniegtais Baltijas paviljons – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apvienotajā ekspozīcijai 15.starptautiskajā arhitektūras izstādē «La Biennale di Venezia 2016», un tās autori Kārlis Bērziņš, Jurga Daubaraite, Petrs Išora, Ona Lozuraitītėe Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Johans Tali, Laila Zariņa un Jons Žukausks. «Tas novērš mūsu uzmanību no mākslīgām cilvēka veidotām robežām un parāda mūsu – Baltijas – identitāti no globālās perspektīvas, ejot grūtāko ceļu, uzvarot konkursos trijās valstīs un izveidojot kopīgu sadarbības rezultātu,» paveikto raksturoja starptautiskā žūrija.

Tradicionāli Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie objekti tiek vērtēti divās kārtās – pirmā savu vērtējumu izsaka nacionālā žūrija, kuras izvirzītos objektus nākamajā kārtā izvērtē īpaši pieaicināti starptautiskas žūrijas pārstāvji, kas lemj, kuri objekti saņems sudraba un zelta ananasus. Šogad simbolisku atzinību nozīmīšu formā saņēma visi nacionālās žūrijas izvēlētie 18 nominanti. Neatkarīgi no starptautiskās žūrijas vērtējuma, nacionālā žūrija ar zelta nozīmītēm godināja četrus labākos savās kategorijās iesniegtos darbus.

Zelta nozīmīti kā nacionālās žūrijas atzinību «Kultūras būvju» kategorijā saņēma Ekziperī starptautiskā skola, autori «8.AM» (Juris Lasis, Laura Pelše, Eduards Beernaerts, Elīna Čandere, Anastasija Pimenova, Mārtiņš Valters, Frenks Maršāns, Deniss Maruhļenko, Viktorija Jakovļeva, projektu vadītājs Ivars Neļķe), «Privātmāju» kategorijā – divas mājas Jūrmalā un to autore Sintija Vaivade, «Restaurācijas» kategorijā – Ludzas Lielā sinagoga, bet «Interjeru» kategorijā – Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā».

Jau septīto gadu pēc kārtas tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā «Zirnis», kuru piešķir izglītības projekta «Skolnieks.Pētnieks.Pilsētnieks» (SPP) skolēnu žūrija. Šajā gadā šo balvu saņēma apartamentu viesnīca «Red Ice» un tās autori NRJA. Savukārt sabiedrības balsojumā portālā «Delfi» šogad lielāko balsu skaitu ieguva restaurāciju kategorijā pieteiktais Raiņa muzejs «Tadenava» un tā autori Ēriks Cērpiņš, SIA «H2E» un Memoriālo muzeju apvienība.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālā žūrija ir izvēlējusies 18 darbus, kas pusfinālā turpināja sacensties par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā.

Starp pusfinālam izraudzītajiem 18 darbiem lielākais skaits – pieci – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Ludzas Lielā sinagoga, Motormuzeja pārbūve, Saeimas ēkas pārbūve Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, savrupnams Mežaparkā un Raiņa muzejs «Tadenava».

Pusfināla nominantu vidū bija iekļautas arī divas kultūras ēkas – Ekziperī starptautiskā skola un Šaoliņas lidojošo mūku teātris Ķīnā.

Sabiedrisko ēku kategorijā pusfinālam nominētas AS «Latvijas valsts meži» biroja ēka Dundagā, biroju ēka «Place Eleven» un apartamentu viesnīca «Red Ice» Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 40a.

Ņemot vērā, ka biroja ēkas ir jāiekārto ar mēbelēm, ļoti laba izvēle ir ATTICUS biroja mēbeļu salons, kurā ir iespējams pasūtīt un iegādāties visas birojam nepieciešamās mēbeles, sākot ar galdiem un skapjiem, beidzot ar krēsliem un biroja letēm. Plašā krāsu izvēle un dažādie mēbeļu dizaini ļaus izvēlēties mēbeles dažādiem biroja interjera risinājumiem.

Inženiertehnisko būvju kategorijā pusfinālam nominēta lidostas «Rīga» termināļa paplašināšanas 5.kārta.

Nominantu vidū ir arī trīs privātmājas – divu māju komplekss Jūrmalā, divu ģimeņu dzīvojamā māja Ķīpsalā, Ogļu ielā un privātmāja Cēsīs.

Interjera objektu kategorijā pusfinālam nominēta izstāde «Grāmata Latvijā», kā arī Lielais laukums un strūklaka «Fregate Valzivs» Ventspilī.

Savukārt kategorijā «Procesi» pusfinālam ir izvirzīti divi nominanti – Baltijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē un grāmata «Kolekcionāra māja».

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad tika iesniegti kopumā 36 pieteikumi, tajā skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

Šogad bija iespējams pieteikt arhitektūras objektus un procesus vairākās kategorijās. Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti – ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, – bet arī procesi: notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Pretēji pagājušā gada tendencei, kad lielākā daļa objektu bija jaunbūves, šogad pieteikto objektu vairākumu veidoja rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas projekti.

Nacionālo žūriju pārstāvēja iepriekšējo gadu laureāti un nozares eksperti. Žūrijā ir Vītauts Biekša, kurš ir 2016.gada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas ieguvējs par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un jaunbūvi, kā arī Mārtiņš Jaunromāns, kurš ir vairāku arhitektūras balvu laureāts, tajā skaitā 2016.gada sudraba ananasa par Dzintaru koncertzāles restaurāciju autors. Žūrijā strādā arī par Maltas vidusskolas rekonstrukciju «Gada balvu 2016» ieguvusī arhitekte Rasa Kleina, dzīvojamā kompleksa «Kado Karim» autors un 2016.gada laureāts Andis Sīlis, arhitekte un Japānā izdotā arhitektūras žurnāla «a+u» viesredaktore Ilze Paklone, ainavu arhitekts un biroja «Landshape» dibinātājs Ģirts Runis un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.