Maija Doveika devusies uz seriālu zemi Argentīnā

Aktrise Maija Doveika uz kādu laiku izlēmusi pamest Latviju un devusies uz Dienvidameriku.

Intensīvais darbs Viestura Kairiša neatkarīgajā teātrī «United Intimacy» un filmēšanās rosinājusi Maiju neapsīkt. Viņa devusies uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu. Tur aktrise mācīsies kādā teātra skolā — īpašā kursā, kas domāts galvenokārt jauniem aktieriem no visas pasaules. Par iespēju mācīties Buenosairesā aktrise uzzinājusi internetā. Tomēr viņa atteicās nosaukt ilgā un dārgā ceļojuma, mācību un uzturēšanās Argentīnā finansējuma avotus.

Maija nupat beigusi filmēšanos Nadīnas lomā Viestura Kairiša jaunajā filmā «Tumšie brieži». Pagaidām Argentīnā viņa paredzējusi uzturēties pusgadu. Taču iespējams, ka Dienvidamerikā viņa palikšot ilgāk.

Kāpēc aktrise izvēlējusies mācīties tieši Argentīnā, nevis kādā no teātra tradīcijām bagātajām valstīm? Maija atbild, ka viņu vilinot tieši Dienvidamerika ar tās daudzslāņaino kultūru. Argentīnā viņa dzīvos kopmītnēs, arī valodu iemācīšoties…

Tīrs improvizācijas teātris – bez robežām un līnijām

Iesākam oktobra pirmo nedēļu – trešdien, 3.oktobrī, uz teātra-kluba «Hamlets» skatuves risināsies sezonas piektā izrāde.

Kas ir improvizācijas teātris? Gaļina Poliščuka teikusi: «Tas ir kā gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienība. Teātris kā veids, kādā ķermenim atgriezties pie likumiem, ko tajā ielicis Radītājs. Aiziešana no aktieriskās eksistences ikdienišķām refleksijām uz skatuves un mēģinājums radīt dzīvo teātri improvizācijas spēļu veidā, ar tās stingrajiem likumiem un dziļo apzināšanos, kas ved uz metafizisko.»

Daudzas trupas un uzvedumi dodas savos improvizācijas teātra meklējumos, klasiski izmantojot dažādas teātra sporta tehnikas un metodes. Kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik labi. Taču teātris-klubs «Hamlets» pilnībā maina šo formātu un cenšas veidot pilnīgu improvizācijas brīvību – bez ierobežojumiem. Šeit nav tehniku un metožu, kas pēc noklusējuma skatītājam varētu šķist amizantas vai smieklīgas. «Hamlets» veido tīru improvizācijas izrādi, ceļot to citā līmenī. Tas nav viegls uzdevums.

Improvizācijai nav garantiju. Tā nav iestudēta, nav iepriekš saskaņota vai sarunāta. Tā rodas mirklī, kad aktieris sper savu pirmo soli uz skatuves dēļiem. Tieši tādēļ iznākums nav paredzams. Aizejot uz «Hamleta» improvizācijas teātra izrādi, skatītājs nekad nevar zināt, ar kādām emocijām aizies mājās – smiekliem un prieku, dziļām pārdomām, skumjām vai apmulsumu. Tieši tik plaša un neparedzama ir improvizācijas teātra izrāde. Izrādes emocija rodas skatītāja un aktiera garastāvokļa un domu mijiedarbībā.

Arī šajā trešdienā plkst.19.30 «Hamlets» nezina, kas notiks. Un skatītājs to nezina. Tieši tas šīs izrādes dara tik intriģējošas.

Aktieri: Līga Ābele, Mārtiņš Kozlovskis (Kozmens), Aija Rudzīte, Emīls Mednis, Sandra Betkere, Mārtiņš Bitāns, Anete Mikučevska.

Alvis Hermanis: teātris kļūst par elitāru mākslu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzskata, ka «teātris kļūst par elitāru mākslu», tikai intelektuālajiem skatītājiem, kas nāk uz JRT, nav nekā kopēja ar «operas pirmizrāžu publiku».

[Vakar] preses konferencē Hermanis atzina, ka «jauniešiem Rīgā ir daudz vietu, kur izklaidēties», tāpēc teātris kā izklaides objekts ir zaudējis savu lomu. Par to liecinot arī Eiropas teātru kopējā tendence — režisori nelabprāt iestudē izrādes uz lielas skatuves. «Skatītāji nāk uz teātri, nevis lai dzirdētu kliedzienu, bet intīmu čukstu,» uzsvēra režisors.

Pats Hermanis ar saviem iestudējumiem nevēloties sniegt sabiedrībai nekādu «vēstījumu», viņa režijas esot «bezatbildīgas kā putna dziedāšana». «Es nodarbojos ar režiju, lai veidotu poētiskus tēlus, es neesmu ne vēsturnieks, ne pētnieks,» uzsvēra Hermanis.

JRT vadītājs atzina, ka jūtas «samulsis», jo pret viņa vadīto JRT tiekot lietoti «dubulti standarti». No vienas puses, JRT tiek atzinīgi vērtēts «Latvijas kultūras ārpolitikas kontekstā», jo ir rādījis savus iestudējumus apmēram 20 valstīs un vēl līdz šā gada beigām dosies 15 viesizrāžu turnejā. «JRT ārzemju viesizrādēm, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, netiek tērēts ne santīms valsts budžeta naudas,» uzsvēra režisors. Tieši otrādi — ārzemju viesizrādēs nopelnītie honorāri kļuvuši par pamatu presē izskanējušajiem sensacionālajiem apgalvojumiem, ka «JRT aktieri pelna tūkstoš latu mēnesī».

Savukārt pašmāju teātra kritiķi, pēc Hermaņa domām, nepelnīti noniecina JRT izrādes un paša Hermaņa iestudējumus, dēvējot tos par «studentu etīdēm», «režisora neveiksmi», kā arī pārpublicējot no apmēram 40 recenzijām vācu presē tikai kritiskos vērtējumus par Vladimira Sorokina romāna «Ledus» iestudējumu Rūras triennālē Gladbekā.

Kā LETA jau ziņoja, 16. septembrī Talsu ielā 1 skatītāju vērtējumam tiks nodota izrāde «Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā», ko režisors Alvis Hermanis veido pēc skandalozā krievu kulta rakstnieka Vladimira Sorokina romāna «Ledus».

Hermaņa izvēlētais darbs piedāvā provokatīvu skatījumu uz cilvēkiem un viņu attiecībām. Tas ir stāsts par īpatnu sektu — blondiem, zilacainiem ļaudīm, kas sabiedrībā meklē sev līdzīgos, sirdscilvēkus.

Šī ir kopējā projekta trešā un noslēdzošā daļa. Izmantojot kino valodu, Hermanis visus trīs iestudējumus raksturo šādi: Frankfurtē teātra mazajā skatuvē tika izmantots vidējais plāns, Gladbekā dominēs kopplāns, jo izrāde tiks spēlēta pamestā Rūras ogļu fabrikā, tā būs atraktīvāka, mērogos iegūs liela politiska izteikuma nozīmi, bet Rīgas iestudējums būs veidots tuvplānā, tas būs daudz intīmāks un maigs teātris.

Izrādes vizuālo tēlu veidos Monika Pormale, tiks izmantoti Harija Branta zīmējumi. Izrādē piedalīsies Sandra Zvīgule, Regīna Razuma, Inga Alsiņa, Iveta Pole, Jana Čivžele, Liena Šmukste, Gundars Āboliņš, Andris Keišs, Varis Piņķis, Ivars Krasts, Edgars Samītis, Aleksandrs Radzēvičs, Jevgeņijs Isajevs un Antons Zamišļajevs.

Bērniem līdz 16 gadu vecumam skatīties šo izrādi neiesaka.

Novembrī pirmizrādi piedzīvos Antona Čehova «Trīs māsas». Izrādes mērķis ir panākt saasinātu realitātes izjūtu, lai skatītāji kļūtu par aculieciniekiem brīdim, kad dzimst attiecības. Tādēļ izrādes akcents būs dzīva, jūtīga aktierspēle, kur galvenais ir dialoga un savstarpējo attiecību rašanās brīdis. Izrādes galvenā tēma būs par cilvēkiem bez mājām. Tie ir cilvēki «ne savā vietā». Ilgas pēc mājām te parādās gan praktiski, gan garīgi — kā sev atbilstošas vides meklējumi.

Izrādes režisore ir Māra Ķimele, scenogrāfe un kostīmu māksliniece — Eppa Kubu, lomas atveidos Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Inga Alsiņa vai Inga Tropa, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Andis Strods, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, Ēriks Vilsons, Aigars Apinis, Anta Enģele.

Novembrī skatītāju vērtējumam tiks nodota arī izrāde «LV» — latviešu varoņu «re: dekonstrukcija» — Lāčplēsis cauri laikiem. Izrāde būs varoņa meklējums mūsdienu sabiedrībā, izmantojot latviešu kultūras apziņā esošos arhetipiskos tēlus. Izrādes pamatu veido Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», Raiņa «Uguns un nakts», Gunāra Priedes luga «Trīspadsmitā» un Māras Zālītes «Lāčplēsis».

Skatītājiem tiks piedāvāti iepriekšminēto autoru varoņa traktējumi, skatītāji būs tie, kas atbildēs, vai šie ideāli ir dzīvi arī šodien. Uz skatuves būs vairākas realitātes ilūzijas, izrādes apmeklētajiem būs jāizšķiras, kurai no tām noticēt. Pamatā divi aktieru trio izspēlēs dažādas robežsituācijas, aicinot katru pašu izvēlēties savu notikumu versiju.

Dramaturģiskā materiāla autore ir Inga Gaile, režisors — Andrejs Jarovojs, scenogrāfs — Kristiāns Brekte, muzikālo noformējumu veido dīdžeji AG un Raitis. Izrādē piedalīsies Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Sandra Zvīgule, Inga Alsiņa, Edgars Samītis, Jevgeņijs Isajevs, Andis Strods, Iveta Pole, Maija Apine.

Janvārī pirmizrādes būs diviem Alvja Hermaņa iestudējumiem — Jevģenija Griškoveca «Drednauti» un Tatjanas Tolstojas «Soņa».

Sezonas laikā izrādes iestudēs arī jaunie režisori Varis Piņķis un Liena Šmukste. Pie vēl viena jauniestudējuma strādās režisore Māra Ķimele. Darbu plāno arī režisors Lauris Gundars.

Pagājušās sezonas Nacionālā teātra labākie aktieri – Kugrēna un Kļavinskis

Šodien Latvijas Nacionālais teātris, sākot 96. teātra sezonu, tradicionāli sveica pagājušās sezonas labākos aktierus, kas šoreiz ir Lāsma Kugrēna un Ivars Kļavinskis. Kugrēnai kā pagājušās sezonas labākajai aktrisei par Helēnas Alvingas lomu izrādē «Spoki» pasniegts Elzas Radziņas kulons, savukārt Kļavinskim kā pagājušās sezonas labākajam aktierim par lomu izrādē «Satisfakcija» un Alena lomu izrādē «Laiks un Konveju ģimene» pasniegts Kārļa Sebra gredzens.

Līdz šim Elzas Radziņas kulons ticis piecām aktrisēm: 2013. gadā Ditai Lūriņai, 2012. gadā Lolitai Caukai, 2011. gadā Mārai Zemdegai, 2010. gadā Daigai Kažociņai un 2009. gadā Dacei Bonātei, savukārt Kārļa Sebra gredzens līdz šim pasniegts pieciem aktieriem: 2013. gadā Uldim Anžem, 2012. gadā Gundaram Grasbergam, 2011. gadā Edmundam Freibergam, 2010. gadā Voldemāram Šoriņam, bet 2009. gadā Mārcim Maņjakovam.

Pie Veltas Līnes gredzena par spilgtāko mīlētājas lomu aizvadītajā sezonā, spēlējot Mollijas lomu izrādē «Mollija saka jā!» un Šneidera jaunkundzes lomu izrādē «Kabarē», šodien tika Marija Bērziņa, bet iepriekš šis gredzens ticis Ingai Misānei, kura to saņēma pērn, Inārai Sluckai, kas to saņēma 2012. gadā, Indrai Rogai, kam Līnes gredzens piešķirts 2011.gadā, taču 2010.gadā gredzens tika pasniegts Ditai Lūriņai, bet 2009. gadā – Lienai Gāliņai.

Par aizvadītās sezonas Gada izrādi kļuvis režisora Elmāra Seņkova iestudējums «Ezeriņš», kas izvirzīts teātra balvai «Spēlmaņu nakts 2014» nominācijā «Gada mazās formas izrāde», bet aktrises Astrīda Kairiša un Slucka par darbu šajā izrādē pretendē uz nomināciju «Gada aktrise otrā plāna lomā», aktieris Normunds Laizāns izvirzīts nominācijai «Gada aktieris otrā plāna lomā», gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš izvirzīts nominācijai «Gada gaismu vai video mākslinieks». Par darbu izrādē uz «Spēlmaņu nakts» balvu nominācijā «Gada kostīmu vai grima mākslinieks» pretendē arī grima māksliniece Maija Gundare, bet Edgars Mākens par iestudējuma muzikālā noformējuma veidošanu nominēts kā «Gada mūzikas autors».

Nacionālā teātra aizvadītās sezonas nodarbinātākie aktieri bijuši Līga Zeļģe un Mārtiņš Egliens, bet kā sezonas labākie tehniskie darbinieki godināta ģērbēju ceha vadītāja Daina Miķelsone, metāla ceha darbinieks Nauris Stalidzāns un tehniskā direktora palīdze Zane Samoilova.

Kā žurnālistiem pastāstīja teātra direktors Ojārs Rubenis, aizvadītajā 2013./ 2014.gada sezonā teātrī tikusi nospēlēta 551 izrāde, kas ir par 68 izrādēm vairāk nekā pērn, un sezonas laikā teātri apmeklējuši 173 289 skatītāji.

Skatītākā izrāde Lielajā zālē bijusi Elmāra Seņkova izrāde «Sarkangalvīte un vilks», Aktieru zālē – Seņkova «Meitenes», bet LMT Jaunajā zālē – Vladislava Nastavševa iestudējums «Vecene».

«Karaliskais improvizācijas teātris» atklās jau septīto sezonu

Septembrim tuvojoties, «Karaliskais improvizācijas teātris» (KIT) ir prieka pilns paziņot un izziņot «Humors Nobāl» (HN) 7.sezonu. Jā, jau septīto!

Sezonu atklāsim ar koncertu 4.septembrī, Kalnciema kvartālā, «Baltijas Pērle» iesildīšanas vakarā

Kā tā? Stāstām. KITa starpā bez tīrasiņu improvizatoriem ir gadījušies arī muzicētāji, un, kā izrādās, labi un aktīvi cilvēki. Tad nu liekot visus stroķus kopā, mums izveidojās diezgan nopietna (tas nav par saturu), muzikāla (burtiski) vakara programma. Vakaru sāksim ar iesildošo bendu, jaundibināto un vienlaicīgi vājāko, kas mums ir – ar improvizācijas pop-grupu EU!, kuras sastāvā ir Jānis Skutelis (KIT), Nauris Brikmanis (KIT), Ēriks Palkavnieks (KIT), Valters Osis( KIT) un mezo soprāns (nejaukt ar meco soprānu) Katrīna Albuže! Turpināsim ar jau nobriedušākiem veidojumiem – triecienroka grupa «A pie mums Jelgavā», un vakaru noslēgs uzlēcošie «UMAY».

Taču, sākot ar 10.septembri, kā ierasts – katru trešdienu, plkst. 19.00, tiksimies kinoteātrī «K-Suns»!

Sezonu uzsāksim šādā, lūk, uz skatuves esošo, sastāvā: Jānis Skutelis, Nauris Brikmanis, Katrīna Albuže, Jurijs Djakonovs, Ēriks Palkavnieks. Pa visam netālu no tās (skatuves) mūsu muzikālais atbalsts – taustņu un stīgu vīrs Valters Osis un ripas griezējs Carlo.

Sajūtas, vēlmes un plāni… Protams, ka «Humors Nobāl» programma arī turpmāk būs nemainīgi improvizēta, nekaitīgi vitalizējoša un nevainīgi ieturēta komēdijas žanrā. Taču šo sezonu KIT radošā komanda ir apņēmusies vadīt ekperimentu un dažadības gaisotnē. Kas nozīmē – ja iepriekš vakara iznākumu mēs definējām, kā nepredzamu, jo improvizācija, tad tagad apgalvojam, ka viss ir bijis paredzams kā pirmdiena (diena pēc svētdienas). Šosezon no nedēļas uz nedeļu piedāvāsim dažādus improvizācijas formātus; īsās formas, garās fomas, muzikālās formas, tematiskās formas un, iespējams, pat netaktiskās arī. Kam mums tas? Lai jautrāk jums un mums, protams! Jaunais ir izaicinoši jautrais!

Papildinformācija par KIT  izrādēm: www.karaliskais.com

Biļetes: www.bilesuserviss.lv

Papildinformācija par KIT sezonas atklāšanas pasākumu: www.kalnciemakvartals.lv

Nacionālā teātra populārākās izrādes

2012./2013.gada sezonā Lielajā zālē visskatītākā bijusi izrāde «Trīs vīri kūrortā», kurai nospēlētas 30 izrādes, kas pulcējušas 22 149 skatītājus, savukārt iestudējumam «Žurka (ne) būs» kopumā bija 21 izrāde un aizvadītajā sezonā tās redzēja 15 102 skatītāji, bet trešā skatītākā izrāde ar 14 675 skatītājiem bijusi izrāde «Latgola.lv», kurai nospēlētas 20 izrādes.

Kopumā aizvadītajā sezonā Nacionālo teātri apmeklējuši 189 099 skatītāji

Sezonas laikā nospēlētas 482 izrādes, bet vidēji mēnesī bijušas 53 izrādes, žurnālistiem vēstīja teātra direktors Ojārs Rubenis.

Direktors skaidroja, ka aizvadītajā sezonā apzināti mazināts izrāžu skaits, domājot par tehnisko personālu. «Tehniskā personāla noslodze ir tik liela un atalgojums nav augts, jo vidējā alga teātrī ir 380 lati uz papīra. To slodzi, kas tiek uzlikta teātra darbiniekiem, var izturēt tikai tad, ja ir darba mīlestība,» skaidroja direktors.

Teātra «O.Kartes» Jaunajā zālē populārākā izrāde bijusi «Purva bridējs» , kurai nospēlētas 19 izrādes, bet kopējais skatītāju skaits bijis 1176. Otra skatītākā izrāde bijusi «Zudušo laiku citējot», kuru redzējuši 988 skatītāji, bet kopumā aizvadītajā sezonā nospēlētas 16 izrādes, savukārt trešā skatītākā izrāde ar 533 skatītājiem un 12 nospēlētām izrādēm bijusi «Vecene».

Aktieru zālē populārākā izrāde bijusi «Mī..Mālēt», kuri nospēlētas 26 izrādes, pulcējot 1877 skatītājus, izrādi «Laulāts un brīvs» pagājušajā sezonā redzējuši 533 skatītāji, un tā spēlēta 13 izrādēs, bet iestudējumam «Indrāni» bijušas 12 izrādes un kopējais skatītāju skaits bijis 533.

Rubenis akcentēja, ka teātra kolektīvs par aizvadīto sezonu var būt apmierināts

Teātris pagājušajā sezonā strādājis gan gudri, gan arī saudzīgi pret skatītāju. Tāpat teātris spējis repertuārā noturēt eksperimentālas izrādes, piemēram, «Voiceks», kas pašam teātra direktoram esot ļoti mīļa izrāde.

Aizvadītajā teātra sezonā nodarbinātākie aktieri bijuši Līga Zeļģe un Artūrs Krūskops, bet labākie tehniskie darbinieki ir skatuves montētājs Artis Leja, biļešu kasiere Māra Bartulāne un producente Madara Aizgrāve.

Rubenis minēja, ka viņam ir liels prieks par to, ka Nacionālajam teātrim ir izveidojusies brīnišķīga sadarbība ar diviem Krievijas teātriem. Sadarbība izveidojusies ar Aleksandra teātri Sanktpēterburgā, un šī teātra galvenais vadītājs Valērijs Fokins jau 20014./2015.gada teātra sezonā Nacionālajā teātrī iestudēs ļoti lielu darbu. Šogad Nacionālais teātris ar divām izrādēm – «Vecene» un «Gals» – Sanktpēterburgā atklāja Aleksandrijas teātra jauno multifunkcionālo centru «Aleksandrijas Jaunā skatuve».

Otra ļoti laba sadarbība teātrim ir arī Kirilu Serebreņņikovu un viņa attīstīto Gogoļa centru. Režisors Vlads Nastavševs jau šogad iestudēja vienu izrādi un tūliņ kopā ar aktrisi Gunu Zariņu iestudēs «Mēdeju». Savukārt pavasarī, ja Nacionālajam teātrim pietiks līdzekļi, tad Krievijā gaidāmas iestudējumu «Voiceks» un «Vecene» viesizrādes, bet 2014.gada rudenī Gogoļa centrs jau viesosies ar divām vai trijām izrādēm Latvijā.

Liepājas teātris ik gadu spēj palielināt skatītāju skaitu

Liepājas teātris ik gadu spēj palielināt skatītāju skaitu, pat neskatoties uz to, ka teātra rīcībā ir tikai viens spēles laukums – Lielā zāle. Teātrim laimīgs gads bija 2005.gads, kad teātra padome pieņēma lēmumu par jauna aktiera kursa apmācībām Klaipēdas universitātē. Pateicoties šim lēmumam teātris joprojām ir dzīvs un tam ir lielākas iespējas turpmākai attīstībai, šonedēļ žurnālistiem skaidroja teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins.

Spējīga trupa

«Teātrī pats galvenais ir trupa, un patlaban mūsu teātra trupa ir ļoti spējīga. Ja 2005.gadā teātrim bija 34 404 skatītāji, tad pagājušajā gadā skatītāju skaits jau bija divas reizes lielāks, un šai līknei ir tendence pieaugt. Ņemot vērā šos radītājus, arī režisoriem ir interese darboties teātrī, tādēļ mums ir vieglāk piesaistīt interesantus režisorus,» sacīja Laukšteins.

Kā liecina teātra apkopotā informācija, 2011.gadā Liepājas teātrim bija 60 127 skatītāji, savukārt 2011./2012.gada sezonā bijuši 68 567 skatītāji.

Liepājas teātra rīcībā patlaban nav Mazā zāle. Kā skaidroja Laukšteins, teātris it kā būtu atradis sev piemērotas telpas priekš mazās formas izrādēm, taču ir jāmeklē nauda, lai telpas sataisītu tādā kārtība, ka tur var spēlēt izrādes.

Labas atsauksmes skatītāji pauž par Liepājas teātra mazās formas izrādi «Laimesciema podniekdarbnīca». Izrāde tiek spēlēta Lielajā zālē, aizklājot balkonus un ložas. Savukārt jaunās sezonas izskaņā teātrī tiks izrādīta Everitas Pjatas monoizrāde «Ardievu, Atlantīda», kas arī būs mazās formas izrāde.

«Savā teātrī mēģinājām iedzīvināt Valmieras drāmas teātra risinājumu, kurā skatītājiem tiek paredzētas sēdvietas uz skatuves. Izrādās, ka Liepājas teātrī skatītāji ir pārāk kautrīgi, tādēļ no šāda risinājuma mums nācās atteikties. Tā vietā mums kā veiksmīgs risinājums ir balkonu un ložu aizklāšana,» pauda Laukšteins.

Deviņi jauniestudējumi

Liepājas teātris 106.sezonā pieāvās deviņus jauniestudējumus. Kā skaidroja teātra valdes loceklis, šī sezona teātrim no jauniestudējumu viedokļa būs samērā dārga, taču viņš īpaši par to nesatraucas, jo, paanalizējot statistiku, atklājās zināma patiesība, jo vairāk tiek ieguldīts, jo vairāk tiek saņemts atpakaļ.

Liepājas teātra izrāžu augšgalā pēc ieņēmumiem vidēji izrādē ir mūzikls «Vestsaidas stāts» ar 3184 latiem, kam seko mūzikls «Pūt, vējiņi!» ar 2697 latiem, 2011.gada Ziemassvētku koncerts ar 2434 latiem un izrāde «Precējies nav miris» ar 2190 latiem.

Jau ziņots, ka augustā Liepājas teātris Rīgā viesojās ar četrām viesizrādēm, demonstrējot izrādi «Hanana», «Ragana», «Malēnieši» un «Pūt, vējiņi!». Laukšteins minēja, ka izrādes Rīgā bijušas labi apmeklēts un skatītāji tās uzņēmuši ar skaļām ovācijām.

Liepājas teātris viesizrādes dažādās Latvijas pilsētas turpinās arī rudenī. Septembrī teātris viesosies Jelgavā, Cēsīs un Siguldā, oktobrī – Ventspilī, teātru namā «Jūras vārti», un Kalnu kultūras centrā, kā arī Kuldīgas kultūras centrā, bet novembrī teātris viesosies Slampē.

Novembrī teātris ar izrādēm viesosies arī Rīgā, demonstrējot izrādi «Runcis zābakos» un «Pūt, vējiņi».

Dailes teātris sezonu sāk ar viesizrādēm

Vakar Dailes teātra kolektīvs tikās pirmajā jaunās sezonas sanāksmē, lai pēc teātra direktora Andra Vītola un galvenā režisora Dž.Dž.Džilindžera uzrunām, kā arī tradicionālās kopīgās fotografēšanās turpinātu jau iesākto darbu pie sezonas jauniestudējumiem un gatavotos pirmajām jaunās sezonas izrādēm, informē Dailes teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

Dailes teātra 93. sezona sāksies jau augustā – 10. augustā gaidāmas viesizrādes Ikšķilē. Plkst. 17 Tīnūžu tautas nama pagalmā tiks spēlēta Ērika Hānberga gandrīz kāzu reportāža Kārļa Auškāpa režijā «Pirmā grēka līcis», plkst.18 Ikšķiles tautas namā notiks režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētā izrāde «Amour fou» – Noras Ikstenas romāna dramatizējums. Plkst. 20 Ikšķiles estrādē būs iespēja noskatīties Rūdolfa Blaumaņa joku lugu ar dziedāšanu «Zagļi», ko iestudējis Kārlis Auškāps.

18. augustā teātra cienītāji aicināti uz Dailes teātra dienu Siguldā. Siguldas pilsētas kultūras nama studijā «Cosmo» plkst. 13 tiks rādīta režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētā izrāde «Amour fou».

Plkst. 14 kultūras nama Mazajā zālē varēs noskatīties izrādi «Dullais», ko pēc Sudrabu Edžus darba motīviem veidojuši Krusta Burāne un Mārtiņš Eihe. Lielajā zālē plkst. 18 notiks izrāde «Aija pēc Jaunsudrabiņa», kuras režisors ir Regnārs Vaivars.

Koncertzālē «Baltais flīģelis» plkst. 17 būs iespēja redzēt Mihaila Gruzdova iestudēto izrādi «12. diena». Programmā iekļauta arī izrāde «Pirmā grēka līcis», tās norises vieta un laiks tiks precizēts, biļešu iepriekšpārdošana tiks izziņota atsevišķi. Viesizrāžu diena izskanēs plkst. 21 Siguldas pilsdrupu estrādē ar Raimonda Paula dziesmu programmu «Miers un Bērziņš!», ko piedāvā Andris Bērziņš, Harijs Spanovskis, Jānis Paukštello un Raimonda Paula v.nos. ceremonijorķestris.

Savukārt no plkst.12 līdz 18 kultūras namā bez maksas varēs skatīt Dailes teātra video hronikas – pēdējā laika interesantāko notikumu apskatu.

24. augustā ar izrādēm «Pirmā grēka līcis» un «Dullais» Dailes teātris viesosies Valmieras drāmas teātrī. Augusta beigās un septembrī Raimonda Staprāna dokumentāldrāmas «Gūsteknis pilī» radošā komanda ar vairāk kā desmit izrādēm dosies viesizrādēs uz ASV un Kanādu.

3. septembrī Dailes teātrī plānots vērienīgs pasākums «Nosvini skolas sākumu kopā ar Punktiņu un Antonu!», kas līdz ar izrādi «Punktiņa un Antons», kas tiks rādīta pēdējo reizi, tiks atspoguļots arī LTV 1 tiešraidē.

Pirmo šīs sezonas jauniestudējumu Lielajā zālē veido pazīstamais bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs – 14. septembrī notiks viņa iestudētās traģikomēdijas «Finita la comedia!» pirmizrāde.

2. novembrī skatītāji tiksies ar Fransisa Vebēra franču komēdijas «Ļaujiet izšaut!» varoņiem, izrādi iestudēs Dž.Dž.Džilindžers.

7. decembrī plānota Petra Zelenkas parastā vājprāta «Vau!!!» pirmizrāde Mihaila Gruzdova režijā.

Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga un Evitas Mamajas mūzikla «Oņegins» pirmizrāde notiks nākamā gada 22. februārī, iestudējuma režisors būs Dž.Dž.Džilindžers. Dailes teātrī atgriezīsies arī izrādes «Amadejs» režisors Jans Villems van den Boss, kurš veidos Mārgaretas Mičelas romāna «Vējiem līdzi» skatuves versiju, pirmizrāde gaidāma 19. aprīlī.

Sezonas izskaņā režisore Laura Groza jaunos skatītājus iepriecinās ar izrādi bērniem «Pīters Pens» (pirmizrāde 31. maijā). Savukārt tradicionālo Ziemassvētku koncertu šosezon veidos Inese Mičule.

Pirmā pirmizrāde Mazajā zālē notiks 19. septembrī – lietuviešu režisors Rolands Atkočūns iestudēs Kurcio Malapartes komēdiju «Arī sievietes zaudēja karā». Dailes teātrī iestudēt izrādi atkal aicināts režisors Mārtiņš Eihe – viņa veidotā Tonija Kušnera drāma «Eņģeļi Amerikā» pirmizrādi piedzīvos 5. decembrī. Izrādi bērniem «Sūnu ciema zēni» veidos Gundars Cauka (pirmizrāde 21. decembrī). Laura Groza iestudēs Oskara Vailda mistēriju «Salome», kam pirmizrāde paredzēta 24. februārī. Vinas Delmāras vecmodīgo drāmu «Tālāk – klusums» veidos Inese Mičule (pirmizrāde 21. aprīlī), bet Kārlis Auškāps iestudēs Jukuma Paleviča komēdiju «Preilenīte», kas tiks rādīta no 1. jūnija.

Ar izrādi «Es par Rēziju» Dailes teātrī debitēs režisors Elmārs Seņkovs, pirmizrāde Kamerzālē paredzēta 16. novembrī. 15. janvārī Kamerzālē notiks Regnāra Vaivara un Mārča Lāča iestudējuma pirmizrāde – tas būs raupjš leļļu teātris pieaugušajiem «Mazs kukainīts pa jūru peld un…». Jaunais režisors Jurijs Djakonovs veidos Mārtina Makdonas lugas «Vienrocis no Spokānas» iestudējumu, kam pirmizrāde plānota 3. februārī. 23. februārī notiks Kārļa Auškāpa iestudētās Džeroma Kiltija komēdijas «Mīļais melis» pirmizrāde, kas būs Olgas Dreģes un Jura Strengas jubilejas izrāde. Savukārt Mihails Gruzdovs iestudēs Sofokla traģēdiju «Antigone» – pirmizrāde paredzēta 16. aprīlī.

Jaunajā sezonā ar īpašu izrādi jubileju atzīmēs aktrise Lilita Ozoliņa.

2012./2013. gada sezonā Dailes teātra štata aktieru pulkam pievienosies divi aktieri – Dārta Daneviča un Gints Andžāns.

Septembrī Dailes teātra Mākslas telpā «Brīvības 75» tiks atklāta izstāde «Parafrāzes».

Tās būs sešas parafrāzes par slavenām Dailes teātra izrādēm – «Romeo un Džuljeta», «Marija Stjuarte», «Šveiks», «Džons Neilands», «Jāzeps un viņa brāļi» un «Idiots». Autori būs seši talantīgi mākslinieki – Helēna Heinrihsone, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Mārtiņš Vilkārsis, Ilze Vītoliņa un Andris Vītoliņš. Izstādes kuratore ir Sarmīte Sīle.

Valmieras teātris jau šajā sezonā iezīmēs ceļu uz Latvijas simtgadi

Ar vairākiem latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem Valmieras teātris jau šajā sezonā iezīmēs ceļu uz Latvijas simtgadi, šodien teātra jaunajai, 92. sezonai veltītajā preses konferencē sacīja teātra direktore Evita Sniedze. Viņa norādīja, ka šī teātra sezona būs latviska. Turklāt pirmo reizi vienam dzīvam režisoram vienā teātrī vienas sezonas laikā tiks iestudētas trīs lugas, izteicās Sniedze, norādot, ka ar dramaturgu Lauri Gundaru sadarbosies gan Mārtiņš Vilkārsis, kuram šī būs debija režijā, gan pieredzējušais režisors Varis Brasla, gan režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Scenogrāfs Vilkārsis debitēs režijā ar iestudējumu «Vienādas asinis», kas tapis pēc Rūdolfa Blaumaņa stāsta «Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja» motīviem. Jauniestudējuma pirmizrāde paredzēta 20.septembrī.

Savukārt, Braslam sadarbojoties ar Gundaru, taps izrāde «Lattia». Iestudējumā figurēs latviešu kora mūzikas pamatlicējs Jānis Cimze, kuram šogad svinama 200.jubileja. Taču luga nebūs tikai par Cimzi – lugas centrā gan būs vietējais krodzinieks – pēc mūsdienu priekšstatiem, turīgs biznesmenis, kurš mīl investēt apkārtējo iedzīvotāju kultūras dzīves veicināšanā, un viņa meita, kam ir divi precinieki un kas it kā gaida bērnu. Cimzem šajā lugā būs 28 gadi, un viņš tikko būs atgriezies Latvijā pēc mācīšanās Vācijā.

Kā pastāstīja Brasla, Gundars ir uzrakstījis režisoram grūtu materiālu, izstrādājis interesantus raksturus, turklāt izrādē darbosies teātrim nepateicīgs aktieru ansamblis – 11 vīrieši un viena sieviete. «Žanriski to varētu nosaukt par teiku, kas tiek parādīta caur psiholoģiskā reālisma teātra pozīcijām,» norādīja režisors. Iestudējuma pirmizrāde gaidāma februāra sākumā.

Trešā Gundara luga – «Ballīte» -Valmieras teātrī būs skatāma decembrī, un tā tapusi pēc režisora un scenogrāfa Suhanova ieceres. Režisors norādīja, ka darbs pie lugas dramaturgam ir ārkārtīgi liels izaicinājums, jo «Ballīte» būs luga bez vārdiem. Tās gaitā trijos cēlienos 14 cilvēki jeb septiņi pāri izdzīvos Latvijas vēsturi teju 100 gadus ilgā periodā. Viņi atradīsies svinībās, vēsturiskos notikumos, taču esot nevis to centrā, bet perifērijā. Tā kā luga būs bez vārdiem, liels darbs tiks ieguldīts gan raksturu izstrādāšanā, gan mūzikas piemeklēšanā. Suhanovs pastāstīja, ka viņš ar šo izrādi sāk pakāpenisku gatavošanos Latvijas simtgadei.

Kā piebilda Sniedze, Valmieras teātrī šosezon nebūs tradicionālo Ziemassvētku koncertu, un minētā izrāde šo nišu aizpildīs.

Suhanovs šajā sezonā strādās pie vēl vienas latviešu autora lugas, iestudējot Annas Brigaderes «Maiju un Paiju».

Šajās dienās turpināsies arī vairāku pagājušās sezonas nogalē sāktu lugu mēģinājumi. Felikss Deičs strādās pie Džona Marela lugas «Atmiņas» – tā veltīta izcilās aktrises Sāras Bernāras dzīves pēdējai vasarai. Lomās būs Dace Eversa, kam tā ir 60 gadu jubilejas loma, un Tālivaldis Lasmanis. Bet Mārtiņš Eihe mūsdienīgi un asi iestudēs Viljama Šekspīra «Romeo un Džuljetu» ar Rihardu Jakovelu un Rūtu Dišleri titullomās. Viesturs Meikšāns uzvedīs Latvijā vēl mazpazīstamā mūsdienu klasiķa Mariusa fon Maienburga lugu «Apjukums». Sezonas otrajā pusē būs pirmizrādes arī režisoriem Elmāram Seņkovam, Mihailam Gruzdovam, Jānim Znotiņam un Inesei Mičulei.

Kopā šosezon trijos spēles laukumos tiks rādītas piecas pagājušajā sezonā tapušas izrādes un divi skatītāju iemīļoti agrākie iestudējumi. Savukārt jaunās sezonas darba plānā teātrī paredzētas 11 pirmizrādes, nozīmīga daļa no tām būs latviešu oriģināldramaturģija un klasika.

2014./2015.gada sezonā teātra kolektīvā jauni aktieri netiks uzņemti, taču atsevišķas lomas spēlēs Jānis Jarāns, Anta Aizupe, Sanita Pušpure, Alise Polačenko un Mārtiņš Upenieks.

Sniedze arī pastāstīja, ka šajā vasarā lielas pārmaiņas ir piedzīvojusi Valmieras teātra Lielā zāle, kurai nomainīta skatuves grīda. Astoņpadsmit gadu laikā, kopš šī skatuve tika nodota lietošanā, nekādi būtiski uzlabojumi nebija veikti. Tagad to ir izdevies izdarīt. Pārmaiņas notikušas arī skatuves portālā – iztaisnots proscēnijs, kas vēl vairāk pietuvinās aktierus skatītājiem un ļaus izjust lielāku tuvplānu. Remonts veikts arī daļai teātra kases zonas, kur līdz šim ēkas celšanas nepilnību rezultātā bija nedroši uzturēties. Tāpat vasarā paplašinātas administrācijas daļas iekštelpas, kā arī izremontēta kases daļa.

Savukārt, atskatoties uz iepriekšējo sezonu, Sniedze norādīja, ka teātra skatītāju skaits ir stabils, kaut arī maijā un jūnijā teātrim gājis grūtāk. 2013./2014.gada sezonā Valmieras Drāmas teātra izrādes noskatījušies vairāk nekā 50 000 skatītāju. Kopā ar izbraukuma izrādēm nospēlētas 328 izrādes, kas ir par sešām vairāk nekā iepriekšējā sezonā.

Leļļu teātris piedāvā “Pepiju Garzeķi” rokmūzikas skaņās

Latvijas Leļļu teātris 21. nov., skatītājiem demonstrēs savu šīs sezonas vērienīgāko un ilgi gaidīto iestudējumu – pusaudžiem un jauniešiem veltīto izrādi “Pepija Garzeķe”, kurā būs gan rokmūzika dzīvajā izpildījumā, gan arī krāsaini tērpi.

Izrādē piedalīsies lielākā daļa Latvijas Leļļu teātra latviešu trupas aktieru, kuri izrādes tēlus iedzīvinās gan aktieru, gan arī leļļu veidolā.

Izrādi “Pepija Garzeķe” veidojis režisors Valdis Pavlovskis, kurš teātrī jau veidojis pusaudžu un jauniešu auditorijai veltītu izrādi “Nāc pie puikām”. Izrādē izmantota poļu komponista Pjotra Klimeka rakstīta mūzika, ko izrādēs dzīvajā izpildījumā spēlēs speciāli šim projektam radīta rokgrupa bungu, solo ģitāras, ritma ģitāras un basģitāras sastāvā.

Jaunā izrāde ir paredzēta skolas vecuma bērniem un jauniešiem. Līdz septiņu gadu vecumam bērniem izrādi nav ieteicams apmeklēt, jo dzīvās rokmūzikas izpildījums mazo bērnu austiņām var nepatikt.

Slavenās zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes stāstu par Pepiju Garzeķi režisors pirms kāda laika pārlasījis, atrodot tajā interesantas lietas, kuras kādreiz netika pamanītas. Režisors izvēlējies Pepiju interpretēt nevis kā bērnu, bet gan kā pusaugu meiteni – ideālo draugu, kas dzimst Tomija un Annikas fantāzijā. Lasot grāmatu “Pepija Garzeķe”, parādās bērnu vientulība un tas, ka bērni melo un fantazē.

“Tīņi melo un fantazē, taču ir jāprot atšķirt un ir jāzina, kur ir robeža, kad fantāzija pārtop melos. Pieaugušajiem bērnu fantāziju vajag novirzīt pareizajā virzienā,” sacīja Pavlovskis, norādot, ka jaunā izrāde parāda arī to, ka bērni tomēr nedrīkst pazaudēt savu bērnišķību.

Jauniešiem un skolas vecuma bērniem izrādes Latvijas teātros tiek iestudētas ļoti maz, radot pārrāvumu jaunā skatītāja kultūras attīstībā starp to brīdi, kad viņu uz izrādi ved vecāki, un to, kad jaunietim pašam jāpieņem lēmums doties uz teātri. Tieši tādēļ Latvijas Leļļu teātris iestudē un skatītājiem demonstrē iestudējumus šai vecuma grupai, lai personības veidošanās procesā netrūktu mākslas pieredzes iespējas arī teātrī.

Pavlovskis atklāja, ka izrādē skanēs astoņas dziesmas. Izrādei vajadzīgā rokgrupa tapusi no paša Leļļu teātra darbiniekiem, jo, kā izrādījās, teātrī strādā darbinieki, kuriem ne tikai patīk mūzika, bet kuri arī paši spēlē kādu mūzikas instrumentu. Mūziķi izrādē būs iejutušies sikspārņu tēlos, un tos atveidos aktieris un ģitārists Anrijs Sirmais, soloģitārists Normunds Zālamans, basģitārists Andris Rūdis un bundzinieks Normans Bārbals.

Muzikālās prasmes jaunizveidotā muzikālā apvienība, kā arī aktieri dziesmu izpildījumam apguva pie grupas “Laime pilnīga” vadītāja Ervīna Ramiņa, taču arī mūzikas komponists, kurš vairākkārt bija ieradies Latvijā, lai sekotu līdzi izrādes tapšanai, neliedza savus padomus, stāstīja Pavlovskis.

Pepijas loma izrādē uzticēta aktrisei Baibai Geķei, kuru jau vairākkārt pamanījusi “Spēlmaņu nakts” žūrija. Pārējās lomās iejutīsies Edgars Kaufelds, Evita Klimavičiusa, Santa Didžus, Artūrs Putniņš, Dana Lāce, Daumants Švampe, Miķelis Žideļūns, Valdis Vanags un Lienīte Osipova.

Jaunās izrādes “Pepijas Garzeķe” tērpu un leļļu māksliniece ir Ilze Vītoliņa, dinamisko skatuves scenogrāfiju veidojusi Anita Znutiņa-Šēve, videografikas radījis Rihards Šešo un Miķelis Urtāns, bet skatuves kustības un dejas iestudējusi Lilija Lipora. Zviedru rakstnieces stāstu par Pepiju dramatizējis Stefans Jētestams.

Muzikālās izrādes pirmizrāde Latvijas Leļļu teātrī notiks 21.novembrī plkst.11. Biļetes iepriekšpārdošanā uz izrādi var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, internetā un Latvijas Leļļu teātra kasē.